Aptauja: 91% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka neuzķertos telefonkrāpnieku zvana gadījumā

Tostarp 56% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka zinātu, kā rīkoties, saņemot telefonkrāpnieka zvanu, savukārt 35% atbildējuši, ka drīzāk zinātu, ko darīt, ja viņiem zvanītu krāpnieks. Tikmēr 9% respondentu atzīst, ka nezinātu vai drīzāk nezinātu, kā rīkoties gadījumā, ja viņiem piezvanītu telefonkrāpnieks.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ cilvēki aizvien kļūst par krāpnieku upuriem, aptaujātie min iedzīvotāju maldīgu pārliecību, ka problēma viņus neskars, kā arī nepietiekamu informētību par datiem, kurus pakalpojumu sniedzēji telefoniski nekad neprasītu. Tāpat tiek izceltas arī viltīgās telefonkrāpnieku metodes, uz kurām ir viegli "uzķerties".

Respondenti norādījuši uz trīs galvenajiem iemesliem. Visbiežāk jeb 46% gadījumu izvēlētā atbilde bijusi - cilvēki nezina, ka pakalpojumu sniedzēji, piemēram, bankas, neprasa no klientiem personīgu, sensitīvu informāciju par telefonu. Tikpat bieži atzīmēts, ka liela daļa cilvēku maldīgi domā, ka problēma viņus nekad neskars, tāpēc ignorē informāciju par to. Savukārt 43% atzinuši, ka telefonkrāpnieku izmantotās metodes ir tik viltīgas, ka ir viegli uz tām "uzķerties".

Pie mazāk nozīmīgajiem iemesliem, kādēļ cilvēki aizvien iekrīt telefonkrāpnieku "nagos", aptaujātie atzīmējuši to, ka cilvēki mācās tikai no savām kļūdām, ko minējuši 33% aptaujāto, kā arī to, ka nav informēti, par to, ka Latvijā plaši uzdarbojas telefonkrāpnieki, kas izkrāpj naudu - tā norādījuši 28% respondentu.

"Bite Latvija" cilvēkiem iesaka, saņemot aizdomīgu zvanu, nedarīt neko, proti, jebkurā brīdī pārtraukt sarunu, nedarot neko no pieprasītā un tādējādi izvairoties no informācijas izpaušanas, kas var rezultēties sensitīvu datu noplūšanā un finansiālos zaudējumos.

Tos cilvēkus, kuriem nācies ciest no telefonkrāpniekiem, "Bite Latvija" aicina vērsties policijā ar iesniegumu, informējot par radušos situāciju. Tāpat jau šobrīd operatori regulāri sadarbojas ar atbildīgajām iestādēm Latvijā, ārvalstu, starptautiskajiem mobilo sakaru operatoriem, kā arī Valsts policiju.

Aptaujā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, un tā veikta 2021.gada novembrī.