VM maldina – nosauktajās valstīs nav tādas paštestu sistēmas, kāda plānota Latvijā (27)

Plāns vairāku nedēļu garumā noteikt obligātu paštestēšanos pirmoreiz publiski izskanēja 23.novembra valdības sēdē un uzreiz arī tika atbalstīts. To kā vienu no priekšlikumiem Covid-19 drošības pastiprināšanai piedāvāja VM. Sēdē to prezentēja veselības ministra Daniela Pavļuta (Attīstībai/Par!) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka iecere “parādījās uz galda” tikai iepriekšējā vakarā, un jautāja, kurās vēl Eiropas valstīs ir bijusi vai pašlaik ir šāda obligāta paštestēšana visiem darbiniekiem.

Bērziņš atbildēja:

“Šis tika tieši paņemts no Vācijas. Vācijā pavasarī bija obligātie paštesti visiem paralēli vakcinācijai, toreiz tā tiešām bija 10-15% samazinājums inficēšanās, tas ir liels. Mēs redzam, ka ASV ir ieviesušas rudenī šo prasību, Kanāda ir ieviesusi, visdrīzāk Eiropas valstis to arī darīs.”

Viņš stāstīja, ka Eiropas slimību novēršanas un kontroles centra (ECDC) pārstāvji sarunā ar VM rosinājuši “likt visur maksimāli daudz paštestus”, un darba vieta ir esot viena no efektīvākajām vietām, kur to likt veikt.

Taču vai tiešām Latvija tikai pārņem modeli, kāds jau īstenots Bērziņa minētajās valstīs? Vācijā tiešām bijusi un arī joprojām ir plaša testēšanās, lai gan privātuzņēmumos strādājošajiem to nav apmaksājusi valsts. Savukārt ASV un Kanādā saskaņā ar publiski pieejamo informāciju sistēma ir vēl atšķirīgāka no tās, kas plānota Latvijā, tāpēc Re:Check lūdza Bērziņam avotus.

Vācija

Bērziņš kā pierādījumu paustajam par Vāciju atsūtīja saiti uz valdības aprīļa vidū publicēto informāciju. Tajā teikts, ka darba devējiem jānodrošina klātienē strādājošajiem darbiniekiem vismaz viens Covid-19 tests nedēļā. Savukārt tiem, kuriem darba specifikas dēļ risks inficēties ir augstāks – divi testi nedēļā. Tātad testi atšķirībā no Latvijā plānotā bija jāapmaksā darba devējiem un divreiz nedēļā tie bija jāveic tikai daļai strādājošo. Jāpiebilst arī, ka pavasarī Vācijā bija noteikta mājsēde, darbs no mājām un vakcīnas lielākajai daļai strādājošo vēl nebija pieejamas.

Tiesa, paralēli obligātai testēšanai darba vietās par darba devēju līdzekļiem Vācijā līdz pat oktobra vidum sabiedrībai bija plaši pieejami arī valsts apmaksāti testi. Oktobra vidū valsts stratēģiju mainīja, bezmaksas testus nodrošinot tikai noteiktām sabiedrības grupām un norādot, ka visiem bijusi iespēja vakcinēties. Savukārt novembra vidū, pieaugot slimības izplatībai, Vācija atkal atgriezusies pie plašas bezmaksas testēšanas, solot katram nodrošināt vismaz vienu bezmaksas testu nedēļā. Tāpat plānots atgriezties pie strādāšanas no mājām.

Bērziņš arī atsūtīja saiti uz jūnija beigās publicētu pētījumu, uz kuru sarunās ar VM pārstāvjiem esot atsaukušies ECDC un ieteikuši to kā efektīvu stratēģiju. Pētījumā tiešām atzīts, ka laikā, kamēr daudzi nebija vakcinējušies, biežai un plašai testēšanai bijis būtisks iespaids uz infekcijas izplatības mazināšanu, un ieteikts to turpināt “vismaz tik ilgi, kamēr vakcīnas nav piedāvātas visiem iedzīvotājiem”.

ASV

Bērziņš valdības sēdē sacīja, ka “ASV ir ieviesušas rudenī šo prasību”. Tā nav.

Kā pamatojumu teiktajam viņš atsūtīja saiti uz ASV Nodarbinātības departamenta jeb ministrijas novembra sākumā izplatītu preses relīzi, kurā izziņota jauna pagaidu stratēģija vīrusa ierobežošanai un strādājošo pasargāšanai. Tajā teikts, ka darba devējiem jāpanāk obligāta strādājošo vakcinācija, ja vien tie nevēlas piedāvāt darbiniekiem izvēli – vai nu vakcinēties, vai nu regulāri testēties un valkāt sejas masku. Cilvēkiem, kas nav pilnībā vakcinējušies, jātestējas vismaz reizi nedēļā. Jaunā politika turklāt attiecas tikai uz uzņēmumiem, kuros ir vismaz 100 darbinieku.

Tātad ASV jātestējas tikai nevakcinētajiem, tas jādara reizi nedēļā un tikai uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 100 darbinieku. Nav arī paredzēts, ka šos testus apmaksā valsts. To darītu darba devējs vai darba ņēmēji.

Kanāda

Arī Kanādā Latvijā plānotās sistēmas nav. Tiesa, uzņēmumiem, kas nodarbina vismaz 200 strādājošo, tur pieejami valsts apmaksāti testi un tos iespējams veikt arī vakcinētiem cilvēkiem, ja to iesaka vietējie veselības aprūpes dienesti.

Bērziņš Re:Check norādīja uz vēl citām valstīm. Ātros bezmaksas testus plaši piedāvā, piemēram, Lielbritānija, tie bez maksas veicami arī Austrijas galvaspilsētā Vīnē.

Cik izmaksās?

Ministra padomnieks Bērziņš valdības sēdē stāstīja, ka viena darbinieka testēšana nedēļā izmaksātu no 1,5 līdz 2,5 eiro, un “juridiskais un loģistiskais mehānisms vēl jāatrod”. Re:Check viņš skaidroja, ka pašlaik Aizsardzības ministrijas (AM) veiktajā iepirkumā plānots iegādāties ātros testus skolēniem ar iespēju to paplašināt arī attiecībā uz publiskajā sektorā nodarbinātajiem, taču pagaidām neesot izlemts, kā testus nodrošināt privātuzņēmumiem. Viens no variantiem esot, ka testus tie pērk paši un valsts šos izdevumus kompensē. Pirmajā AM paštestu konkursā tiks piegādāti četri miljoni testu. Piegādātāji tika noskaidroti cenu aptaujā, kurā par labāko atzīta šogad pavasarī dibināta firma Ekspress laboratorija.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka testi visiem strādājošajiem varētu izmaksāt 14 – 15 miljonus eiro, bet skaitlis tiks precizēts tuvākajā laikā. Šādā veidā testēšanu plānots veikt līdz janvāra vidum.

Gan Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, gan valsts galvenais infektologs Uga Dumpis par šādas metodes efektivitāti izteikušies piesardzīgi. Dumpis Latvijas Radio sacījis, ka iznākums atkarīgs no darbinieku un darba devēju apzinīguma, turklāt nav skaidrības, kas tiks darīts, ja ātrais tests izrādās pozitīvs, jo rezultāts vēl jaapstiprina ar precīzāko polimerāzes ķēdes reakcijas testu.