Katrā pilsētā atradās viens veikals zaļā apļveida zonā, bet vēl seši novietoti pilsētu nomalēs. Katrā pilsētā veikali atradās vienās un tajās pašās lokācijās, bet ne visur veikali bija no vienas ķēdes.
Veikala apmeklētājiem virtuālajā pilsētā bija jādodas no centrālā veikala uz nomaļu veikalu un pēc tam tika lūgts izstāstīt, kur katrs veikals atradās, kā arī cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai pārvietotos no viena uz otru.
Dalībniekiem tika ļauts skatīties virtuālās tūres ierakstus līdz brīdim, kad viņi bija iegaumējuši visu trīs pilsētu plānus.
Pēc tam viņiem bija jāatbild uz jautājumiem par pilsētu kartēm, jānorāda, kuri veikali atradās konkrētās pilsētās un cik tālu tie bija viens no otra.
Ņemot vērā to, cik līdzīgas bija pilsētas, šis uzdevums tomēr izrādījās grūtāks nekā iecerēts.
Veicot šo pētījumu ar magnētiskās rezonanses kontroli, tika novērots, ka cilvēka smadzenes atsvešinātāk uztvēra vienas ķēdes veikalus dažādās pilsētās salīdzinājumā ar vienas pilsētas dažādiem veikaliem.
Pētnieki norāda, ka tas saistīts ar cilvēka smadzeņu kapacitāti –
mēs esam iegaumējuši noteiktas telpas – veikala, restorāna, pilsētas – īpašības, lai katru reizi nebūtu šī informācija jāmācās no jauna.
Taču tādējādi smadzenes tiek “ietrenētas” neapgūt jaunu informāciju it kā šķietami zināmās situācijās, piebilst pētnieki.
Nākotnē plānots, ka šādiem pētījumiem tiks ierīkota virtuālās realitātes istaba ar lielveikala simulāciju, lai uzzinātu, kā seniori ar Alcheimera slimības riskiem apgūst jaunas telpas.