Vakcīnskeptiķi Kristīna un Grigorijs Duņeci (92)

Vienīgā no dezinformatoriem, kas norobežojas no populistu politiķu kampaņām, ir Kristīna Duņeca – galvenā Latvijas antivakcīnu platformu uzturētāja internetā. Par vakcīnskeptiķi kļuvusi, kad pēc bērnu piedzimšanas sākusi interesēties par pošu sastāvu un ar vīru sapratuši, ka uzzināto nevar noklusēt. “Tas būtu noziegums,” Re:Baltica saka viņas vīrs Grigorijs Duņecs.

Duņecai nav izglītības medicīnā. Viņas karjera bijusi darbs jau oligarhu nopirktajā laikrakstā “Diena” un pēc tam Latvijas ārstu biedrības izdevumā “arsts.lv”, kur viņu darbā pieņēma biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis. Kādēļ sadarbība pārtraukta, Re:Baltica neizdevās noskaidrot, jo Apinis neatbildēja uz telefona zvaniem.

Duņecas pretvakcīnu lapai Facebook Covid-19 pandēmijas laikā sekotāju skaits teju desmitkāršojies, sasniedzot 12 tūkstošus. Lai cik lietotāju ziņotu Facebook, ka tā ir dezinformācija, platforma neko nav darījusi, lai to apturētu. Kad Re:Baltica pajautāja Facebook, kādēļ tā, atbildes reakcija bija lapas slēgšana.

Duņeci esot pārrunājuši, ka dēļ viņu aktivitātēm varētu saslimt kāds nevakcinēts bērns, bet paši tam neticot, jo ar slimībām, pret ko vakcinē, praktiski neslimojot, kamēr viņi zinot daudz gadījumu, kad bērni saslimst pēc vakcīnām, stāsta Duņecs.

Uz šī apgalvojuma neloģiskumu norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste Dana Isarova. Ar bīstamām vakcīnregulējamām slimībām tieši tādēļ neslimo, ka cilvēki ir vakcinējušies. “Bakas tiešām vairs neeksistē un par to paldies vakcīnām, bet attiecībā uz citām infekciju slimībām – SPKC ikgadējie pārskati ļoti uzskatāmi parāda, ka, diemžēl, ir vakcīnregulējamās slimības, ar kurām cilvēki Latvijā slimo, jo vakcinācija nav veikta vai veikta novēloti.” Kā piemēru viņa min arī 2019.gadā piedzīvoto masalu uzliesmojumu Lietuvā, kur saslima ap 800 cilvēku.

“Šādus secinājumus “par neeksistējošām” slimībām var izdarīt tikai tad, ja par visu pasauli spriež tikai pēc tā, kas notiek 20 km rādiusā,” secina Isarova.

Atšķirībā no pārējiem dezinformatoriem, kas regulāri tiekas un popularitāti meklē masu pasākumos, Duņeca strādā savrupi. Viņa apstaigā vakcinācijas punktus un mēģina cilvēkus atrunāt no potes. Rada plakātus un bukletus, kurus aicina pavairot sociālajos medijos, un ar brīvprātīgo palīdzību drukātus izplata Latvijas pilsētās. Kādā Facebook video viņa stāsta, ka atlaidusi savu bērnu aukli, jo tā vakcinējusies pret Covid-19, bet viņa jūtot negatīvo ietekmi uz savu veselību, atrodoties blakus potētai personai.

Duņeca Re:Baltica stāsta, ka viņu uzrunājuši dažādi politiskie spēki, kas ar viņu līdzdalību gribējuši vairot savu politisko popularitāti, bet atteikusi. “Strikti saku “nē”, lai mums nepiesien politiku un kādus slēptus potenciālos naudas devējus,” – tā Duņeca.

Vīra Facebook profilā politiskās simpātijas gan netiek slēptas – viņš dalās gan ar Pļaviņa, gan Šlesera ierakstiem. Kopš 2019.gada viņš ir biedrs partijā “Atmoda Latvijai” (iepriekšējais nosaukums “No sirds Latvijai”, kuras seja bija izbijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba). Re:Baltica viņš stāsta, ka partijā iestājies impulsa vadīts, bet tad distancējies. Sapratis, ka “palīdzēt valstij” var arī citādāk, bez iešanas politikā vai dalības protestos. “Mēs domājam – tas nav pareizais ceļš, – atnākt, pabļaustīties. [Piketi] ceļ iekšējo garu cilvēkiem, bet jāiet tālāk ar kaut ko efektīvāku,” uzskata Duņecs.

Duņeca pati sevi dēvē par mājsaimnieci, kas savas aktivitātes var veikt, pateicoties ziedojumiem. Naudu viņa vāc biedrības “Informnation” vārdā, kuras dibinātājs un vienīgais valdes loceklis ir viņas vīrs. Pērn ziedojumos biedrība savākusi 1391 eiro. Saskaņā ar VID datiem, šogad novembrī tai bija gandrīz 500 eiro liels nodokļu parāds. Organizācijas kontu uztur Swedbank. Uz Re:Baltica jautājumu vai klients, kas ar saziedotās naudas palīdzību aicina iedzīvotājus nevakcinēties un melo par vakcīnām, nerada reputācijas riskus, bankas runas vīrs norādīja, ka Duņecu biedrība nepārkāpjot bankas noteiktos kritērijus.

Papildus ienākumiem Duņeci arī tirgo makus, kas it kā mazinot mobilo telefonu starojumu. Duņeca pati šo nodarbi publiski nodēvējusi par hobiju, no kura lielu peļņu negūstot. Kad par šo hobiju sāka interesēties VID, viņa pārstāja makus tirgot savā Facebook lapā, bet tos citās specializētajās sludinājumu lapās turpina pārdot viņas vīrs.

Re:Baltica vienu nopirka (45 eiro bez čeka). Interneta tāds maksā 15 eiro lētāk. Pēc Re:Baltica lūguma maka efektivitāti pārbaudīja Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centra tehniskais direktors Gundars Ašmanis. Secinājums: materiāls slāpē telefona signālu, taču tikpat veiksmīgi to izdarīs parastā follija, ko var nopirkt par 2 eiro. Pēc zinātnieka teiktā, pati ideja – sargāties no starojuma ar nezināmas izcelsmes maku – ir bezjēdzīga.

Šogad Duņeca saviem sekotājiem piedāvāja vēl vienu jaunumu – 40 minūšu garu video “10 iemesli, kāpēc nevakcinēju savus bērnus” Youtube, par piekļuvi kuram jāmaksā 7 eiro. Par šī biznesa sekmēm ziņu nav.

Izskatās, ka ģimeni pamatā uztur vīrs, kas pārdod ventilācijas iekārtas firmā “Artiva”, kā arī piedāvā individuālos treniņus boksā. Šogad pavasarī firmas izsūtītā preses relīzē Duņecs skaidro, cik labi viņu tirgotās iekārtas uzlabo gaisu izglītības iestādēs ārzemēs un Latvijā, paužot gatavību piegādāt iekārtas arī citām skolām.

Lai gan Duņeca uzsver, ka ir strādājusi žurnālistikā, viņas pašreizējās metodes no tās ir tālu. Saasinoties diskusijām par noteiktu grupu obligātu vakcināciju, Duņecas Telegram kanālā tika publicēta veselības ministra Daniela Pavļuta mājas adrese un foto. “Ideja vietai, kur pieminēt nevakcinētos tuviniekus vai parunāties ar pašu lokdauneri,” vēstīja paraksts. Bildi vēlāk izdzēsa, bet to jau bija pārpublicējuši citi, līdzīga satura dezinformācijas kanāli.

Duņecs uzskata, ka tā bija “normāla lieta”. Pretējās domās ir viņa sieva. “Tas nebija pareizi,” secina Duņeca. Viņa skaidro, ka konkrētajā kanālā saturu liekot četri cilvēki. Viens ieraudzījis konkrēto foto un dusmās par gaidāmo mājsēdi pārpublicējis. “Pārrunājām savā starpā. [Ministram] tomēr bērni piedzimuši. Cilvēki ir agresīvi noskaņoti, kāds vēl aizies un bļaustīsies,” foto dzēšanu skaidro Duņeca. Notikušo fiksēja arī Valsts policija, kas informāciju nosūtījusi Datu valsts inspekcijai, policijas pārstāve informēja Re:Baltica.

Savukārt pret viņas regulāri izplatīto dezinformāciju policija nevēršoties, jo par to nav paredzēta kriminālatbildība, ja nav iestājušās konkrētas sekas.

Telefonintervijas nobeigumā Duņeca lūdz Re:Baltica viņus “nenomelnot, neesam nekādi dezinformatori.” Viņa norāda, ka ir profesionāla žurnāliste, visus apgalvojumus pamatojot ar saitēm uz avotiem. Kad Re:Baltica atgādina nesenu gadījumu, kad Duņeca publicēja informāciju par it kā kārtējo Covid – 19 vakcīnu upuri, bet izrādījās, ka sieviete nomira no vēža, viņa atbild: balstījusies uz pieņēmumu, ka cilvēki ar citām slimībām nomirst straujāk tieši pēc vakcīnas. Ierakstā nekā tāda nebija – un komentāri, kuros skolotājas darbabiedri un bēru apmeklētāji kaunināja par meliem, tika dzēsti.

Profesionāls žurnālists, pie kādiem Duņeca grib sevi pieskaitīt, pirms šādas publikācijas radīšanas būtu pārbaudījis sniegto informāciju gan pie mediķiem, gan iestādēm, gan radiniekiem. Ja tā neapstiprinās, publicējis nebūtu. Duņeca taisnojas, ka viņa jau tā izvietojot labi ja desmito daļu no saņemtās informācijas. “Esmu vienmēr atvērta mācīties, paldies par impulsu,” viņa saka Re:Baltica.

Pēc mūsu telefonsarunas drīz vien viņa savā Telegram kanālā raksta, ka zvanījusi Spriņģe, “virsū nāk Re:Baltica uzbrukuma vilnis (..) meklē skeletus skapī”.