Kā jūs reaģētu, ja 1.septembrī jūsu mazo skolēnu, kurš ar puķu pušķi rokā nedroši sper soli pāri klases slieksnim, ar sirsnīgu apsveikumu sagaidītu cilvēkveidīgs robots? Un ne tikai aicinātu sēsties solā, bet arī visu turpmāko gadu pasniegtu dažādus mācību priekšmetus.
Roboti – skolotāji mācīs bērnus jau pēc 10 gadiem (4)
Ja lielākajā pasaules daļā tas izklausās pēc fantastikas filmas scenārija, tad somu bērniem tā jau ir realitāte. Kādā Tamperes skolā cilvēkveidīgs robots Eliass strādā jau trīs gadus, piepalīdzot skolotājai un uz brīžiem aizstājot viņu. Piemēram, svešvalodu stundā aptuveni 15 minūtes diktējot skolēniem jaunos vārdus.
Šobrīd Eliasa «radinieki» strādā vairākās mācību iestādēs un kļuvuši par īstiem poliglotiem, jo spēj mācīt audzēkņiem 23 dažādas valodas. Tie nekad nenogurst, vienmēr pareizi izrunā vārdus, nesmejas par bērnu pieļautajām kļūdām un nezaudē pacietību. Tas spēj pielāgoties bērna izvēlētajam mācību tempam. Turklāt mācīšanās ar robotu audzēkņus aizrauj, jo tas ir kaut kas neparasts un vienlaikus atbilst tehnoloģiju vidē augošos skolēnu izpratnei par modernu skolu. Citiem vārdiem sakot – gandrīz ideāls skolotājs.
Palīdzēs skolotājiem
Protams, mākslīgajam intelektam vēl krietni jāaug, lai iemācītos atbildēt uz visiem bērnu uzdotajiem jautājumiem un pilnībā varētu aizstātu cilvēku, taču virzība uz automatizētu apmācību notiek. Un to lielā mērā veicina globālās pandēmijas izsauktā masveida attālinātā mācīšanās, kas liek bērniem mācīties patstāvīgi un atradina no skolotāja klātbūtnes. Roboti izmēģināti ne tikai Somijā vien. Eiropā, Japānā un Singapūrā klasēs iegriezušies Timio, Leksi, Pepers, Nao, Anastasija, Kaspars un citi roboti. Vienu no apņēmīgākajiem izglītības robotu izstrādātājiem Eiropā – Šveices zinātnieki – lēš, ka jau pēc 10-15 gadiem ar saprātu apveltītās mašīnas spēlēs nozīmīgu lomu izglītības sistēmā, ziņo portāls Swissinfo.ch. Uz to brīdi jau būšot pieejami virtuālie pedagogi, kuri prot nolasīt bērna emocijas no sejas izteiksmes vai pat no smadzeņu aktivitātes un pielāgoties viņa noskaņojumam.
Ar robotu iesaistīšanu tiks risina arī skolotāju trūkuma problēmu, kas ir aktuāla ne tikai Latvijā. Turklāt tas ļaus skolēnus apmācīt mazākās grupās nevis šobrīd ierastajās 20-25 audzēkņu klasēs, un katram individuāli veltīt vairāk laika. Nav jābūt apdāvinātam matemātiķim, lai saprastu, ka šobrīd skolotājs katram bērnam individuāli nevar veltīt pat pāris minūtes vienā mācību stundā.
Darba grupa robotizācijai
Par robotu izmantošanu izglītībā tiek domāts arī Eiropas Komisijas līmenī. Šovasar tā izveidoja speciālu ekspertu grupu, kuras uzdevums ir apzināt jauno tehnoloģiju un mākslīgā intelekta pielietojumu cilvēku apmācīšanā. 25 ekspertu komanda darbojas Digitālā izglītības rīcības plāna 2021-2027 ietvaros.
Robotizācijas iedzīvināšanā Eiropas Savienībā (ES) palīdzēs Eiropas izglītības telpa, kuras mērķis ir veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai vēl vairāk uzlabotu nacionālo izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti un iekļautību. Eiropas izglītības telpa atbilst mērķiem, kas izvirzīti Next Generation EU - ES atveseļošanas plānam pēc Covid-19. Pateicoties šim plānam, Savienībai būtu jāizkļūst no krīzes un jāvirzās uz modernu un ilgtspējīgāku Eiropu, kas ir gatava digitālajai un zaļajai pārejai.
Ar Eiropas izglītības telpas palīdzību ir iecerēts izstrādāt visaptverošu pieeju ES pasākumiem izglītības un apmācības jomā un tādas patiesas Eiropas mācību telpas izveidei, kas dod labumu visām attiecīgajām personām – tiem, kuri apgūst mācību programmas, tiem, kuri tās pasniedz, kā arī iestādēm.
Skolām jāturpina digitalizācija
Robotizācijas jautājums nonācis arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) dienaskārtībā, kas jaunākajā ziņojumā «Digital Education Outlook 2021: Pushing the frontiers with AI, blockchain and robots» izcēlis trīs nozīmīgus digitālās izglītības laukus – mākslīgo intelektu, robotus un blokķēdes.
«Mākslīgajam intelektam (AI), blokķēdei un robotiem ir spēcīgs potenciāls, lai paātrinātu Eiropas attīstību un atbalstītu nākamās paaudzes profesionāļu izglītību. Izglītība ir ļoti piesātināta ar datiem, kurus var optimizēt un analizēt, lai uzlabotu šīs sistēmas, un, izmantojot jaunus risinājumus, klases un izglītības iestādes var tikt atjauninātas un nodrošināt, ka tās ir uzņēmīgākas pret nākotnes jauninājumiem,» teikts ziņojumā.
Ziņojumā ir skaidri norādīts, ka skolām ir jāizmanto pēdējā gada laikā uzkrātā pieredze, lai noteiktu nepilnības un atklātu digitālos risinājumus, lai uzlabotu savu izglītības piedāvājumu. Divus gadus pirms pandēmijas OECD TALIS aptaujā atklājās, ka tikai puse skolotāju ļāva izmantot tehnoloģijas skolēnu projektos. Pašreizējos apstākļos sagaidāms, ka arvien vairāk pedagogu pievērsīsies digitālajām inovācijām, jo nav iespējams optimizēt tehnoloģiju mācībām, nenostādot skolotājus šī procesa centrā. Un, iespējams, vistiešākā ietekme būs tehnoloģiju saskaņotai izmantošanai klasē. Digitālo tehnoloģiju un inovāciju integrācija izglītībā ļauj skolotājiem saņemt un sniegt reāllaika atgriezenisko saiti, palīdzot viņiem arī pārvaldīt pāreju starp dažādiem uzdevumiem un mācību pieejām.
Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.