/nginx/o/2021/11/26/14225793t1h6cc6.jpg)
Jakutijas dimanta raktuves Sibīrijas autrumos iesniedzas 525 metru dziļumā, bet to diametrs sasniedz 1200 metrus. Tās vēl joprojām ir lielāko pasaules raktuvju saraksta augšgalā. Raktuves atvēra darbībai 1957. gadā un noslēdza 2001. gadā.
1955. gadā ekspedīcijas laikā padomju ģeologi atrada vulkāniskos iežus, kuru klātbūtne norādīja uz dimanta klintīm.
Vadošais ģeologs Jurijs Kabardins savukārt par savu atradumu saņēma Ļeņina ordeni, augstāko PSRS apbalvojumu.
Darba apstākļi jaunizveidotajās raktuvēs bija īpaši ekstrēmi, jo ziemas salā paveikt iecerēto bija teju neiespējami.
Lielāko dimantu Jakutijā atrada 1980. gadā. Tas svēra 68,5 kilogramus. Tomēr līdz ar regulārajiem plūdiem raktuvēs tās nācās slēgt.
2000. gadu sākumā pārstrukturēja to darbību, un raktuves darbojās tikai pazemē, bet 2017. gadā atkal notika plūdi, kuros bojā gāja vairāki strādnieki.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)