Lietuvas prezidents ar Leienu un Stoltenbergu pārrunājuši situāciju uz ES robežas ar Baltkrieviju (4)

"Ir ļoti svarīgi, ka par stratēģiskiem jautājumiem Baltijas reģionā varam runāt ar NATO un ES līderiem.

Es vērtēju jūsu ierašanos kā ļoti svarīgu solidaritātes zīmi Lietuvai," sacīja Nausēda.

Prezidents īpašā preses konferencē sacīja, ka viņu satrauc arī Baltkrievijas integrācijas līgums ar Krieviju.

Viņš piebilda, ka šobrīd izšķiroša nozīme ir ES ārējo robežu un ES finansējuma nodrošināšanai.

Nausēda arī sacīja, ka ir apspriedis jautājumu par NATO ceturtā panta aktivizēšanu.

"ES turpina jūs atbalstīt. Tas ietver aprīkojumu, robežu pārvaldību, kā arī FRONTEX palīdzību,"

sacīja fon der Leiena. "Lukašenko nav spējis salauzt ES vienotību. Mēs nevaram novērsties no problēmas, mūsu pretinieki nevar izmantot hibrīduzbrukumus, lai piesegtu situāciju savās valstīs."

Sarunā ar Eiropas Komisijas prezidenti Nausēda apsprieda fiziskās barjeras būvniecības gaitu ar Baltkrieviju un ES finansējumu, izmaiņas migrācijas likumdošanā un repatriāciju uz migrantu izcelsmes valstīm.

Nausēda, tiekoties ar Stoltenbergu un fon der Leienu, pārrunāja arī drošības situācijas pasliktināšanos reģionā un nelegālās migrācijas izaicinājumus uz ES un NATO ārējās robežas. Sanāksmē piedalījās arī Šimonīte.

Nausēda pateicās ES un NATO par solidaritāti un atbalstu Lietuvai, tai piedzīvojot hibrīduzbrukumu, un norādīja, ka šodien, meklējot risinājumus šādu uzbrukumu atvairīšanai, cieša un konstruktīva sadarbība starp ES un NATO ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.

"Hibrīduzbrukuma mērķis ir skaidrs: piespiest ES un tās dalībvalstis atteikties no savām vērtībām. Acīmredzami, ka mēs to nevaram," pavēstīja Šimonīte.

"Viss sākās ar to, ka Baltkrievijas iedzīvotājiem tika atņemtas tiesības pašiem lemt savu likteni".

Pēc Nausēdas teiktā, sanāksmē tika pārrunāta drošības situācija Baltijas reģionā un drošības situācija ap Ukrainu, kas rada īpašas bažas. Stoltenbergs pavēstīja, ka NATO mudina Krieviju "deeskalēt konfliktu ar Ukrainu".

“Mēs redzam tūkstošiem karavīru. Krievijai savas darbības ir jādeeskalē. Ja Krievija pielietotu spēku, tām būtu sekas, līdzīgas kā Krimas nelikumīgajai aneksijai 2014.gadā," sacīja Stoltenbergs.

"Satraucoša ir Krievijas militāro spēku mobilizācija Ukrainas tuvumā, kā arī Baltkrievijas militārās integrācijas procesi Krievijas militārajās struktūrās un doktrīnās. Tas izvirza jaunus izaicinājumus NATO kolektīvajai drošībai. NATO būtu attiecīgi jāpielāgo savi plāni, stratēģijas un taktika un jābūt pilnībā gatavai reaģēt. Turklāt joprojām neatrisināta ir migrācijas situācija uz Baltkrievijas robežas," sacīja Nausēda.

Viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja drošības situācija kļūs vēl sarežģītāka, nevar izslēgt, ka tiks lūgtas konsultācijas NATO 4.panta ietvaros. Pēc prezidenta domām, šāda rīcība būtu koordinēta un saskaņota ar sabiedrotajiem.

Tikšanās laikā puses pārrunāja arī ar nelegālās migrācijas krīzi saistītus jautājumus: nepieciešamību nodrošināt reālu ES ārējās robežas aizsardzību, izmaiņas ES migrācijas un patvēruma politikas likumdošanā, fiziskās barjeras būvniecības finansēšanu un infrastruktūras attīstību uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas.