Šis ir otrais raksts par kriptovalūtu revolūciju, kas pārņēmusi pasauli pēdējo desmit gadu laikā. Salvadoras lēmums veidot “bitkoinu pilsētu” un pieņemt šo pazīstamāko kriptovalūtu kā likumīgu maksāšanas līdzekli ir tikai viena no tās izpausmēm. Turpinājumā es centīšos lakoniski ieskicēt iemeslus, kāpēc sajūsma par kriptovalūtu revolucionāro potenciālu, manuprāt, ir nevietā. Drīzāk tās ir kļuvušas par īpatnēju piramīdas shēmu. Tomēr vienā ziņā kriptovalūtu mānija ir vērtīga – tā sniedz iespēju labāk izprast naudas un monetārās sistēmas politisko loģiku

Vispirms atgriezīsimies pie jautājuma par kriptovalūtu fascinācijas iemesliem. Viens no tiem izriet no pieņēmuma, ka kriptovalūtas novērš nepieciešamību pēc vidutāja, kas mūsdienu monetārajās sistēmās mēdz būt publiskās institūcijas – valsts kases, centrālās bankas, valsts regulētas komercbankas utt. Kriptovalūtu diskursā tās uzlūko kā fundamentāli neuzticamas, jo ir viegli manipulējamas.

Tāpēc kriptovalūtu fani ir pirmie, kas kritizē esošo monetāro politiku, kas balstīta aktīvu pirkšanā jeb “naudas drukāšanā”. Jāatzīmē gan, ka savstarpēja neuzticība ir plašāka modernās monetārās sistēmas iezīme, jo centrālā banka vienmēr aizdomīgi lūkosies uz valsts fiskālajiem plāniem.

Komentāri (13)
CopyLinkedIn Draugiem X