Pagājušajā nedēļā sociāldemokrātiem (SPD), zaļajiem un brīvajiem demokrātiem (FDP) izdevās izveidot valdību un sadalīt ministru portfeļus. Visvairāk uzmanības piesaistīja zaļo līdere Annalēna Bērboka - ne tikai kā pirmā sieviete Vācijas ārlietu ministra amatā, bet arī tāpēc, ka ir gāzesvada "Nord Stream 2" pretiniece un asi izteikusies par valdošo varu Krievijā.

Bērbokas jaunais amats Maskavā jau izsaucis negatīvu reakciju. "Viņa nav nekāda diplomāte, maz ko saprot no ārpolitikas un ir naidīga pret Krieviju," aģentūrai TASS komentējis Krievijas Zinātņu akadēmijas pētnieks Vladislavs Belovs. Viņš uzskata, ka jaunās ārlietu ministres dēļ "divpusējais dialogs starp Krieviju un Vāciju neapšaubāmi cietīs".

Nozīmīgs elements šo abu valstu attiecībās ir gāzesvads "Nord Stream 2", kura būvniecību Vācija turpinājusi atbalstīt, neskatoties uz Eiropas Savienības (ES) austrumu valstu un Ukrainas asajiem iebildumiem. Kamēr pārējās Bundestāgā iekļuvušās partijas kopumā ir atbalstoši noskaņotas, zaļie (ar Bērboku priekšgalā) ir vienīgais patiesi kritiski noskaņotais spēks.

"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka [Krievija] mūs šantažē," oktobrī Bērboka stāstīja intervijā.