Stūra mājas tehniskā apskate norāda uz ēkas ekspluatācijas riskiem

Atzinumā norādīti gada laikā veicamie neatliekamie darbi, kā arī rekomendēta ēkas kapitāla pārbūve tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā. Atzinums iesniegts Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) tālāka lēmuma par ēkas ekspluatāciju pieņemšanai, informē Vārna.

Atzinumā norādītie neatliekamie darbi nepieciešami arī Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) biedrības nomāto telpu drošai ekspluatācijai, par ko mēneša sākumā tika informēts muzejs un Kultūras ministrija. No atzinuma izrietošie neatliekamie darbi, kas attiecas uz muzeja daļu, galvenokārt ir saistīti ar pagraba pārseguma stiprināšanu, tie jāveic gada laikā un to provizoriskās izmaksas ir teju 400 000 eiro (bez PVN).

Vienlaikus no atzinuma izriet, ka bez kapitālas ēkas pārbūves nevar sākt pārējā īpašuma ekspluatāciju. Ēkai lielākā laiduma telpām nav pietiekama pārsegumu nestspēja, logi un durvis bez restaurācijas nav ekspluatējami. Kā jau pērn BVKB secināja, daļa pagrabstāva pārsegumu ir pirms avārijas stāvoklī. Tāpat ēkai nepieciešama iekšējo inženiertīklu pilnīga pārbūve.

Saskaņā ar atzinumu, ēkas kapitālā pārbūve ir veicama trijos līdz piecos gados un atzinumā aplēstās īpašuma kapitālas pārbūves provizoriskās izmaksas ir vismaz 13,83 miljoni eiro (bez PVN), kas var mainīties atkarībā no turpmākā nama pielietojuma.

Pērn Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ēkai piešķīra vēsturiska notikuma vietas statusu, taču šis lēmums neatrisina jautājumu par saimniecisku ēkas izmantošanu un finansējuma avotu ēkas sakārtošanai, uzsver Vārna.

Īpašuma uzturēšana, izdevumi kārtējiem remonta darbiem un kapitālieguldījumi kopš 2014.gada ir bijuši vairāk nekā 550 000 eiro apmērā. 2020.gadā VNĪ zaudējumi tikai par īpašuma uzturēšanu sasniedza 67 500 eiro, savukārt 2021.gada deviņos mēnešos - 48 000 eiro.

Gandrīz 92% ēkas platības ir neizmantota. Nelielu ēkas daļu - 690 kvadrātmetrus daļu aizņem ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā, ko izmanto LOM, bet pārējā 8500 kvadrātmetrus plašās ēkas daļa ilgstoši stāv tukša.

Vārna atgādina, ka VNĪ no savas puses ir veikusi visas iespējamās darbības un piedāvājusi reālus īpašuma attīstības iespējas scenārijus. Kopš 2003.gada VNĪ ēku Brīvības ielā 61 un tā brīvās platības, kā nomas objektu aktīvi piedāvāja pielāgot valsts budžeta iestādēm, kā arī uzrunāja komercsektora tirgu un Rīgas pilsētas pašvaldību, aicinot izvērtēt iespējamo maiņas darījumu. Sarunas ar iestādēm nenesa rezultātu - ne valsts budžeta iestādes, ne komercsektors, ne pašvaldība iepriekš nesaskatīja savu iespējamo darbību īpašumā, to attīstot un sniedzot tam jaunu elpu. 2021.gada sākumā izskanēja vairākas pozitīvas iniciatīvas saistībā ar ēkas turpmāko izmantošanu. Šogad VNĪ valsts iestāžu aptauju veica atkārtoti, taču neviena iestāde nav sniegusi priekšlikumus, kā šo īpašumu izmantot valsts funkciju nodrošināšanai.

Kopš 2019.gada VNĪ namu virzīja publiskai izsolei, izvirzot nosacījumu par LOM ekspozīcijas saglabāšanu tās pirmajā stāvā un pagrabā, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Saskaņā ar publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu - ja Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi - nekustamā īpašuma nomas līgumu drīkst slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem.

Izsoļu gaitā secināts, ka privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nav saimnieciski pievilcīga, jo termiņš ieguldījumu atmaksai bija par īsu. Pēc mērķtiecīga darba, apzinot potenciālos lietotājus no publiskā sektora, privātos nomniekus un investorus, VNĪ pērn pieņēma lēmumu ēku pārdot, saglabājot vietu muzejam, taču 2020.gada nogalē valdībā tika pieņemts lēmums par izsoļu pārtraukšanu.

"Šobrīd VNĪ kopā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un iesaistītajām pusēm līdz 2022.gada sākumam strādā pie kultūrvēsturisko objektu izvērtēšanas kritērijiem. Tiklīdz būs skaidri kritēriji, varēs lemt par to, vai Tetera nams tiks saglabāts valsts funkciju veikšanai vai virzīts pārdošanai, saglabājot ēkā vietu muzejam," norāda Vārna.

Ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tādēļ, lai saglabātu ēkas autentisko skatu un uzlabotu pilsētvides arhitektonisko pievilcību, VNĪ 2015.gadā namam veica fasādes atjaunošanu. Lai saglabātu ēkas vēstures liecības, ēkas atjaunošanas projekta izstrādes un būvdarbu veikšanas gaitā pircējam jāievēro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādes. Lai ēka atgūtu agrāko spozmi, tajā nepieciešams veikt ievērojamas investīcijas, uzsver Vārna.

Vēsturiskā ēka celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta kā īres - tirgotāju nams ar veikaliem un galerijām. Tajā atradās Ķeizariskās krievu Mūzikas sabiedrības mūzikas skola, bibliotēka un grāmatu veikals, saldumu un augļu, piena produktu, puķu veikali, Tautas labklājības ministrijas aptieka.

Ēkā dažādos laika periodos atradusies Iekšlietu ministrija, Sabiedrisko lietu ministrija, Valsts statistiskā pārvalde, Mežu departaments, krājaizdevu kases. Tā ir bijusi mājvieta Latvijas Pretalkohola biedrībai, dažādām laikrakstu redakcijām, vēlāk arī Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam, Mākslas un sabiedrisko lietu departamentam, Baznīcu un konfesiju departamentam un citām iestādēm.

Laikā no 1940.-1941.gadam un no 1944.-1991.gadam namu aizņem Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk Valsts drošības komiteja ("čeka"). Deviņdesmito gadu sākumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ēku sāk izmantot Valsts policija, kas tur atradās līdz 2008.gada jūlija vidum. Kopš 2015.gada sākuma daļā ēkas atrodas Okupācijas muzeja ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā un namam ir piešķirts valsts nozīmes vēstures notikuma "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja" statuss.

VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.