Budžeta komisija atbalsta 2021. gada maksimālā valsts parāda apjoma palielināšanu

Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka skaidroja, ka, ņemot vērā Saeimas un valdības pieņemtos lēmumus par atbalstu Covid-19 ietekmes novēršanai, valsts budžeta deficīts 2021.gadam būtiski palielinājies, salīdzinot ar likumā "Par valsts budžetu 2021.gadam" plānoto 14,44 miljardu eiro apjomu.

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas to ietekmēja, ir budžeta programmai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no gada sākuma līdz 2021.gada oktobra beigām jau piešķirtais papildu finansējums 1,9 miljardu eiro apmērā. Papildus stingro ierobežojumu ieviešana Covid-19 izplatības apkarošanai 20.oktobrī paredz atbalsta pasākumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kuru apjoms līdz 2021.gada beigām atlikušajā periodā, saskaņā ar šobrīd pieejamo informāciju, varētu sasniegt ap 209 miljoniem eiro. Turklāt iespēju, ka tiks pieņemti arī citi operatīvie lēmumi par papildu ārkārtas pasākumiem, kuriem varētu būt nepieciešams papildu finansējums.

Paredzamais valsts budžeta deficīta pieaugums 2021.gadā izraisīja ievērojamu kopējās finansēšanas nepieciešamības pieaugumu, kura segšanai bija jāpalielina aizņemšanās apjoms 2021.gadā, teica Jalovecka.

Atbilstoši piesardzīgām Valsts kases prognozēm, kopējais finansēšanas nepieciešamības apjoms 2021.gadā novērtēts aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,5 miljardiem eiro vairāk nekā likumā "Par valsts budžetu 2021.gadam" noteiktā maksimālā valsts parāda apjoma aprēķinā izmantotajā novērtējumā.

Šogad operatīvi nodrošināts finansiāls segums kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai, tostarp Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai un ekonomikas atbalstam ārkārtējā situācijā, janvārī-oktobrī aizņemoties resursus iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos 2,2 miljardu eiro apmērā.

Starptautiskajos finanšu tirgos 2021.gada desmit mēnešos piesaistīti resursi 1,75 miljardu apmērā, šī gada martā veicot jaunu 10 gadu eiroobligāciju emisiju 1,25 miljardu eiro apmērā (ar ienesīgumu 0,105%) un šī gada jūlijā veicot jaunu septiņu gadu eiroobligāciju emisiju 0,5 miljardu eiro apmērā (ar ienesīgumu 0,003%). Abās emisijās fiksēta procentu (kupona) likme 0% gadā.

Iekšējā finanšu tirgū 2021.gada desmit mēnešos veikti apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidieni ar dzēšanu 2025., 2026., 2028., 2029. un 2031.gadā 477,25 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu robežās no mīnus 0,422% līdz 0,243% (atkarībā no izsolīto obligāciju termiņa un situācijas tirgū).

Papildus finanšu tirgos veiktajiem aizņēmumiem 2021.gadā ar finansiāli izdevīgiem nosacījumiem veikta aizņemšanās no starptautiskajām finanšu institūcijām spēkā esošo līgumu ietvaros. No Ziemeļu Investīciju bankas saņemta aizdevuma pēdējā daļa 250 miljonu eiro apmērā, tādējādi pilnā apmērā apgūstot aizņēmumu 500 miljonu eiro apmērā 2020.gada aprīlī noslēgtā līguma ietvaros. Eiropas Komisijas finansēšanas instrumenta SURE ietvaros Latvijai 305 miljonu eiro apmērā piešķirtie aizdevuma resursi ir pilnībā apgūti, šogad saņemot šī aizdevuma pēdējo daļu 185 miljonu eiro apmērā.

Joprojām pastāvot lielai nenoteiktībai gan attiecībā uz iespējamiem papildu lēmumiem par Covid-19 izplatības mazināšanas un ekonomikas atbalsta pasākumiem, ir jānodrošina iespējami liela elastība aizņemšanās pasākumu īstenošanā līdz šī gada beigām ar valstij izdevīgiem nosacījumiem, skaidroja Jalovecka. Līdz ar to iespējamais aizņemšanās apjoms 2021.gada novembrī un decembrī novērtēts līdz viena miljarda eiro apmērā.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem 2021.gada oktobra beigās valsts parāds (pēc nacionālās metodoloģijas) jau sasniedza 14,34 miljardus eiro, kas nozīmē, ka, lai nepārsniegtu likumā "Par valsts budžetu 2021.gadam" noteikto maksimālo valsts parāda apmēru šī gada beigās, ir pieļaujami aizņēmumi tikai 100 miljonu eiro apmērā, kas ir ievērojami mazāk, nekā līdz 2021.gada beigām novērtētais iespējamais aizņemšanās apjoms.

Lai Valsts kase būtu tiesīga turpināt aizņemšanās pasākumus 2021.gadā, likumā "Par valsts budžetu 2021.gadam" noteiktais maksimālais valsts parāda apjoms ir jāpalielina par vienu miljardu eiro, un tas būtu nosakāms 15,44 miljardu eiro apmērā 2021.gada beigās, informēja Jalovecka.

Viņa atzīmēja, ka priekšlikums paredz palielināt maksimālo valsts parāda apjomu 2021.gada beigās, pamatojoties uz piesardzīgām prognozēm. Situācijai attīstoties labvēlīgākā virzienā, nav izslēgta varbūtība, ka aizņemšanās apjoms līdz 2021.gada atlikušajā periodā varētu būt mazāks par pašreiz novērtēto.

Savukārt, ja Valsts kases kontos pieejamie līdzekļi un papildu piesaistītie finanšu resursi pilnā apmērā nebūs nepieciešami kopējai finansēšanas nepieciešamības segšanai, tostarp Covid-19 seku mazināšanas pasākumu finansēšanai, līdz 2021.gada beigām atlikušajā periodā, tie tiks izmantoti 2022.gada janvārī un martā plānoto valsts parāda saistību dzēšanai, kā arī valsts budžeta deficīta segšanai 2022.gada sākumā.