Slovāku dizainere radījusi astoto “kontinentu”, kas peldēs okeānā (4)

Viņas projekts, kas izstrādāts prominentās arhitektes Zahas Hadidas arhitektu birojā Londonā, 2020. gadā saņēma franču okeanologa Žaka Rugerī vārdā dibināto Arhitektūras un jūras inovāciju balvu “Grand Prix”.

To pasniedz par izciliem sasniegumiem jaunu tehnoloģiju izstrādē, lai novērstu klimata pārmaiņas.

Par “astoto kontinentu” saukto dizaina objekta prototipu Petrakova izstrādāja sava maģistra darba ietvaros Vīnē pirms dažiem gadiem, kad padziļināti pievērsās okeānu piesārņojuma tēmai.

“Es sapratu, cik patiesībā liels posts un piesārņojuma līmenis valda okeānu dzīlēs, cik daudz dzīvnieku sugu tā rezultātā izmirst,” stāsta Petrakova un piebilst, ka jaunais tehnoloģiskais risinājums nākotnē palīdzēs savākt un pārstrādāt šos atkritumus.

Plānots, ka “kontinents”, kura fasādē tiks iebūvēti saules enerģijas paneļi, pats būs kā dzīvs organisms.

Tas plastmasas atkritumus savāks no okeāna ūdeņiem, lai tā iekšienē tos pārstrādātu.

Petrakova dizaina izstrādes procesā iedvesmojusies no jūras dzīvniekiem – kā tie izdzīvo ūdeņos, kā barojas un mijiedarbojas ar apkārtējo vidi.

Konstrukcija varētu mobili pārvietoties pa okeānu, ar iespējām ražot atjaunojamo enerģiju un attīrīt ūdeni no sāļiem, ko attīrītu uzglabātu īpaši izveidotos konteineros.

Petrakova piebilst, ka, piemēram, Īlons Masks šim projektam būtu itin piemērots patrons.

Tomēr “Youtube” vietnes komentāru autori par ambiciozo ieceri izsakās skeptiski.

“Ideja no ētiskā aspekta ir lieliska, taču es neredzu, kā šis projekts, kur dizainam noteikta lielāka vērtība pār funkciju, spētu izdzīvot ekstremālos apstākļos, spēcīgās vēja brāzmās, vētrās un tamlīdzīgi.

Un es pat nerunāju par dabas norisēm, kas sastopamas reizi divdesmit gados. Ik gadu okeāniem pāri brāžas vējš ar ātrumu 100 kilometri stundā. Vai dizaina autore jebkad ir strādājusi kādā jūras konstrukcijā? Es stipri šaubos,” raksta Metjū Hariss.

Kriss Hols ir vēl lakoniskāks.

“Viena vētra, un šis produkts pats iekļūs miskastē.”

Tikmēr komentētājs ar segvārdu “J Comm” projektu vērtē iecietīgāk.

“Pat ja tas ir radīts kā dizainera portfolio, tas tomēr ir nopietns solis uz priekšu.

Daži elementi no tā varētu tikt īstenoti šodien, citi tālākā nākotnē. Vai tad NASA kosmonauti arī guva panākumus ar vienu reizi? Arī viņi daudz eksperimentēja un mācījās no savām kļūdām.”