Jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšana nekustamā īpašuma tirgū radījusi labvēlīgus apstākļus īres namu būvniecībai. Klik rīcībā esošā informācija liecina, ka tuvākajos gados Rīgā parādīsies vairāk nekā trīs tūkstoši dzīvokļu jaunās mājās, kas paredzēti īrēšanai.
Vēl nesen mājokļu īres tirgū valdīja haoss. Un tas vēl - maigi izsakoties. Likumdošana bija ļoti izdevīga negodīgiem īrniekiem: viņi vienkārši varēja pārtraukt maksāt īres maksu, tāpat arī komunālos maksājumus un atteikties pamest dzīvokli. Šādu īrnieku izlikšana ar radikālām metodēm ir pretlikumīga, taču legāla procedūra, kā izlikt no dzīvokļa negodīgo īrnieku, ir saistīta ar tiesvedībām. Šie procesi var ievilkties uz ilgu laiku, it īpaši, ja negodīgajiem īrniekiem ir bērni. Sociālajos tīklos nereti var redzēt dzīvokļu izīrētāju stāstus, ka īrnieki ir sabojājuši īpašumus, salauzuši mēbeles, un tamlīdzīgi.
Nereti ilgtermiņa izīrēšanas "bizness" tiek saistīts ar to, ka mājokļa īpašnieki vēlas atpelnīt remontā ieguldītos līdzekļus, kas ieguldīti pēc kārtējo nekārtīgo īrnieku izvākšanās. Tādēļ nav brīnums, ka, neraugoties uz visiem VID centieniem, šī nozare daļēji bija "pelēkajā zonā". Izīrētāji piedāvāja "mantojumā saņemtus vecmāmiņas dzīvokļus", īpaši nedomāja par dzīvokļa tehnisko stāvokli, tāpat nereti netika slēgti arī oficiāli līgumi. Pirmskovida laikā ļoti populārs dzīvokļu izīrēšanas veids Rīgas centrā bija platformā "Airbnb" - kā tūristu naktsmītnes.
Jaunas īres mājas - daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas būvētas speciāli dzīvokļu izīrēšanai, Rīgā tikpat kā netika celtas. Tas viss nesakārtotās likumdošanas dēļ, jo investoriem bija pārāk augsti riski. Tomēr šajā pavasarī situācija mainījās, jo martā Saeima pieņēma jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājās spēkā 1. maijā.
Šis dokuments regulē īres līgumu slēgšanas un laušanas procedūru, kā arī paredz atvieglotāku kārtību negodprātīgo īrnieku izlikšanai. Tādējādi ir radīti labvēlīgi apstākļi, lai ar mājokļu izīrēšanu varētu nodarboties profesionāli, kā arī investēt īres namu būvniecībā.