Latvijas ekonomikas izaugsme gada pēdējā ceturksnī varētu sabremzēties

Palēnināta izaugsme var saglabāties līdz pavasarim.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska norāda, ka, lai gan iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme trešajā ceturksnī ir paaugstināta salīdzinājumā ar pirms mēneša publiskoto ātro novērtējumu, tomēr palēninājums joprojām ir spēkā - ceturkšņa temps sasniedza 0,6%, kas ir četras reizes zemāks pieaugums nekā otrajā ceturksnī.

Rutkovska skaidro, ka viens no slikto rezultātu iemesliem ir mājsaimniecību tēriņi ārzemēs - līdz ar ierobežojumu mazināšanos ir augusi ceļošanas aktivitāte, kura atšķirībā no pērnā gada vairs neaprobežojas ar vietējo tūrismu, bet ir kāpinājusi izdevumus ārvalstīs. Tādējādi privātais patēriņš trešajā ceturksnī auga straujāk, tomēr pozitīvais efekts realizējās ārvalstīs, palielinot importu un nesniedzot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Par šādu dinamiku liecina arī maksājumu karšu statistika, ko eksperimentālā kārtā ir sākusi apkopot un pilnveidot Latvijas Banka, un pasažieru lidojumu dati.

Vēl viens faktors, kas iepriekš veicināja straujāku attīstību un tam sekojošu palēninājumu, ir gatavās produkcijas un izejmateriālu krājumi, informē Rutkovska. Pirmajā pusgadā krājumu pārmaiņas veidoja būtisku pozitīvu devumu IKP izaugsmē. Nereti šādi krājumu kūleņi liecina par kādu citu IKP komponentu vai pat paša kopējā IKP novērtēšanas problēmām, ko apstiprina vēlākas datu revīzijas, tomēr šoreiz tam bija arī ekonomisks skaidrojums - bažās par ražošanas un piegāžu ķēžu pārrāvumiem un sadārdzināšanos nākotnē daudzi ražotāji un tirgotāji veidoja noliktavās izejmateriālu un gatavās produkcijas krājumus.

Rutkovska piebilst, ka arī Lietuvā un Igaunijā šajā laikā krājumiem bija vērojams pieaugums. Vēlme saglabāt piepildītas noliktavas bija aktuāla arī trešajā ceturksnī, tomēr iepriekš veidotie krājumi mazināja vajadzību pēc apjomīgāka papildinājuma un trešajā ceturksnī krājumu pārmaiņas ir ar negatīvu devumu.

"Pie pandēmijas veicinātās nenoteiktības klāt nākuši jauni faktori, kas investoriem liek septiņas reizes nomērīt jaunu ieguldījumu plānus - būvniecības, īpaši būvmateriālu, un iekārtu sadārdzināšanās. No otras puses, pandēmijas ietekmes pieredze ar spēcīgāku apjausmu par cilvēkkapitāla trauslumu un jau ilgstoši jūtamās problēmas ar darbaspēka piesaisti liek arvien intensīvāk domāt par automatizācijas procesiem. Šim nodomam ir arī labi instrumenti no Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma puses, kas stimulē investīcijas. Publicētie dati atklāj, ka trešajā ceturksnī investīcijām ir bijis neliels kritums," pauž Rutkovska.

Jau pirms kāda laika bija zināms, ka preču eksportam trešajā ceturksnī bija sasniegts jauns rekords. Rutkovska skaidro, ka strauja cenu kāpuma dēļ reālo apjomu pieaugums gan bijis krietni mērenāks nekā to vērtība naudas izteiksmē. Savukārt pakalpojumu eksports - galvenokārt tūrisms un transporta pakalpojumi - joprojām būtiski atpaliek no pirmspandēmijas līmeņa. Līdzīgi kā eksportam, arī importu vērtības izteiksmē šogad būtiski ir kāpinājis cenu pieaugums un reālais preču un pakalpojumu imports ir audzis pieticīgāk.

"Attiecībā uz nākotnes izaugsmi "bažu komplekts" saglabājas līdzīgs iepriekš vērojamajam nedaudz jaunā mērcē - atkal jauns Covid-19 paveids ar tam sekojošo neskaidrību par vakcīnu aizsardzību, ar jaunu sparu uzliesmojusī spriedze uz Baltkrievijas-ES robežām, Saeimas vēlēšanu tuvošanās, straujā dažādu cenu kāpuma ietekme uz ražošanas izmaksām un mājsaimniecību izdevumiem un citi faktori. No tā izriet gan augstā nenoteiktība, gan nenovēršami IKP novērtējumu grozījumi, gan prognožu korekcijas. Latvijas Banka pārskatītās prognozes plāno publiskot 17.decembrī," piebilst Rutkovska.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis akcentē, ka trešajā ceturksnī mājsaimniecību patēriņš pieauga par 9%. Iespaidīgo izaugsmi uz priekšu dzina labvēlīgie epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi - nodarbinātības un algu pieaugums, savukārt tuvākā pusgada laikā patēriņu slāpēs paaugstinātā inflācija un vājāks noskaņojums.

Gašpuitis norāda, ka labvēlīgi aktivitāti ietekmēja arī valdības tēriņu kāpums par 4,4% un investīciju kāpums par 6%. Vienlaikus ekonomists piebilst, ka, neskatoties uz labvēlīgo finansiālo stāvokli un spēcīgo pieprasījumu, uzņēmumi investīciju plānos attiecībā uz nākamo gadu atrodas nogaidošās pozīcijās. Kā iemesli ir novērojami piesardzība attiecībā uz neprognozējamo kovida izplatību, bažas par pieprasījuma noturību un cenu kāpums, jo īpaši būvniecībā.

Tuvākajos gados lielu pienesumu aktivitātē nodrošinās ES fondu ieplūde, piebilst Gašpuitis. Labvēlīgi apstākļi audzēja arī eksporta apjomus (par 4,4%), īpaši pakalpojumos. Taču attiecībā uz nākamo gadu gan "SEB" bankas, gan, piemēram, SVF prognozes sola lēnāku starptautiskās tirdzniecības pieaugumu.

Gašpuitis informē, ka "Bloomberg" ekonomikas pārsteiguma rādītājs ASV rudens laikā ir palielinājies virs nulles, pārtraucot ilgstošo negatīvo pārsteigumu tendenci. Tas ir pretstatā Eiropai, kur līdzīgs indekss paliek zem nulles. Eirozonas PMI indekss novembrī pieauga līdz 55,8, salīdzinot ar 54,2 oktobrī, jo pieauga gan pakalpojumu, gan ražošanas aktivitāte, norādot uz labu izaugsmi. Tomēr gaidas par turpmāko biznesa aktivitāti samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš janvāra un ceturtā ceturkšņa PMI vidējais rādītājs ir zemāks nekā trešajā ceturksnī.

"Problēmu klāsts netrūkst - eirozonas izaugsmi apgrūtina piegādes problēmas, ar pandēmiju saistītie traucējumi un enerģijas sadārdzināšanās. Gada sākumā situācija šo aspektu dēļ var būt visai kritiska, īpaši, ja laikapstākļi būs nelabvēlīgi, taču, par spīti sarežģījumiem, izaugsme turpināsies. Jaunais koronavīrusa variants omikrons ir radījis viļņošanos. Vairākas valstis jau ir apturējušas gaisa transportu ar Āfrikas dienvidiem, cenšoties novērst omikrona izplatību, taču tas jau ir konstatēts Eiropā, un tā vai citādi starptautiskā pasažieru kustība būs ierobežota, liekot ciest arī tūrisma nozarei. Pagaidām pietrūkst informācijas par omikrona dabu, lai izvērtētu tā ietekmi uz ekonomiku un koriģētu prognozes," skaidro Gašpuitis.

Viņaprāt, Latvijas ekonomikas izaugsme gada pēdējā ceturksnī sabremzēsies un, visticamāk, pazemināti apgriezieni noturēsies līdz pavasarim, līdz ar infekcijas risku sarukšanu. Tam par pamatu būs ierobežojumu saglabāšana. Patēriņš būs apgrūtināts, ko ietekmēs vājāks mājsaimniecību noskaņojums un augsto enerģijas rēķinu ietekme uz to pirktspēju.

Liels balsts būs apstrādes rūpniecības un eksporta izaugsme, uzskata Gašpuitis. Viņaprāt, joprojām spēkā esošie stimuli un ES fondi stabilizēs risku ietekmi un izaugsme nākamgad būs gana strauja, bet būvniecība izvirzīsies par vienu no izaugsmei kritiskajām nozarēm. Gašpuitis skaidro, ka ekonomika jau ir izgājusi pielāgošanās ciklus, kad veidojas jauni un nostiprinās esošie ekonomiskās darbības kanāli, kuri nav pakļauti vīrusa izplatībai. Arī darba tirgū situācija pakāpeniski uzlabosies un transformēsies, tāpēc IKP prognoze šim gadam ir 4,5% un 5% 2022.gadam.

"Tomēr riski nākamā gada izaugsmei ir drīzāk lejupvērsti, tas ir, aktivitātes pieaugums var izrādīties zemāks. Arī Latvijas ekonomika saskarsies ar paaugstinātas inflācijas riskiem un izaicinājumiem, kuru tālāko virzību noteiks globālās tendences. Vīrusa klātbūtne ar dažādiem paveidiem turpinās ietekmēt ekonomikas cikliskumu. Sfēras, kuras jau ir vīrusa skartas, atgūsies vēl pakāpeniskāk," pauž Gašpuitis.

Viņš uzskata, ka lielākais izaicinājums ir tikt galā ar sabiedrības spēju pielāgoties un turpmākā vakcinācijas politika. Tas var būt tuvākā laika lielākais šķērslis. Gašpuitis domā, ka gan dažādo Covid-19 variantu, gan izmaiņu imunitātes noturībā dēļ, vakcināciju var nākties veikt regulāri, kas nozīmē, ka šo procesu organizācijai būs milzīga ietekme uz ekonomiku. Tāpat nākotnē preču noietu bremzēs atjaunota pāreja no precēm uz pakalpojumiem, kas var arī nedaudz mazināt cenu spiedienu uz precēm.

Savukārt "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš sagaida, ka šī gada kopējais IKP pieaugums būs ap 5%, līdzīgs sniegums varētu būt arī nākamgad.

Vienlaikus Strautiņš atzīst, ka šī gada izskaņā ir ļoti iespējama IKP samazināšanās ceturkšņa, bet ne gada, griezumā, jo pieaugošie Covid-19 kontroles ierobežojumi atkal nelabvēlīgi ietekmē pakalpojumu nozares, jau ir zināms par mazumtirdzniecības kritumu oktobrī. Tādā gadījumā var sagaidīt izaugsmes atjaunošanos nākamgad pirmajā ceturksnī.

"Lai arī daudz runā par darba tirgus pārkaršanu un darbaspēka trūkumu, darba algu daļa kopējos ienākumos šogad ir samazinājusies. Tā gan ir ievērojami virs pirmspandēmijas līmeņa, un turpmākajos gados atalgojuma daļa atkal varētu kāpt. Taču šogad uzņēmumi var priecāties par strauju rentabilitātes atjaunošanos," pauž Strautiņš.

Viņaprāt, nākamgad galvenie ekonomikas motori darbosies spēcīgi, taču tiem arī būs liela pretestība. Fiskālā politika joprojām būs izaugsmei ļoti labvēlīga, taču patēriņu nelabvēlīgi ietekmēs inflācija, kuras pīķis būs 2022.gada sākumā.

"Pirmo reizi 10 gados inflācija "apēdīs" algu pieaugumu, reālo algu pieaugums uz brīdi apstāsies. Enerģijas cenas būs jūtama patēriņa bremze gada pirmajā pusē. Gada otrajā pusē turpretim izredzes ir daudz gaišākas - lielie rēķini visumā būs nomaksāti, bet no 1.jūlija, tātad trīs mēnešus pirms vēlēšanām stāsies spēkā nākamgad plānotā nodokļu samazinājuma lielākā daļa," skaidro Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka pasaules ekonomiku apdraudošo risku saraksts ir garš - pandēmija, pieaugošā spriedze starp Ķīnu un ASV, Ķīnas mājokļu tirgus trauslums. Preču eksportu varētu ietekmēt koksnes cenu kritums, taču pamatīgs vilcējspēks būs augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports.

"Vīrusa spēja sacensties viltībā ar zinātni var kavēt cerēto tūrisma atkopšanos, taču tikai ļoti sliktā scenārijā tās nebūs vispār. Investīciju finansējums būs dāsns, taču tā apguvi apgrūtinās organizatorisku problēmu gūzma celtniecībā. Piemēram, straujais izmaksu kāpums mudina uzņēmumus atteikties no iepriekš noslēgtiem līgumiem, bet jaunas vienošanās prasa laiku. Iespējams, ka nozares darbaspēka problēmas saasinās vakcinēšanās prasības," piebilst Strautiņš.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka trešajā ceturksnī IKP kāpumu nodrošināja patēriņa tālāka atkopšanās, kas beidzot ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni. Palīdzēja arī spēcīgā attīstība eksportā, ko arvien balstīja preču eksporta kāpums. Investīcijās pieaugums pret pērno gadu arī bijis atzīstams - īpaši pateicoties lielākiem ieguldījumiem mašīnās un iekārtās, kā arī intelektuālajā īpašumā.

Nozaru aspektā trešā ceturkšņa izaugsmi, salīdzinājumā ar pērno gadu, balstīja galvenokārt tirdzniecība, finanšu pakalpojumi, apstrādes rūpniecība un arī veselības nozare, informē Zorgenfreija. Tirdzniecībā lielākais pozitīvais devums nācis no auto tirdzniecības un vairumtirdzniecības, mazāks, bet arī pozitīvs no mazumtirdzniecības puses. Tirdzniecības un arī apstrādes rūpniecības veiksmes saistītas ar joprojām ļoti spēcīgo pieprasījumu pēc precēm gan Latvijā, gan visā pasaulē.

"Šis globālā preču pieprasījuma vilnis arī skaidro faktu, ka apstrādes rūpniecība un tirdzniecība ir tās privātā sektora nozares, kas bijušas galvenās izaugsmes veicinātājas visā 2021.gadā. Finanšu pakalpojumu trešā ceturkšņa kāpums jāvērtē kontekstā ar straujo kritumu pērn šajā periodā, un saistīts ar augstākiem komisiju ienākumiem, kā arī būtiski augstākiem ienākumiem no finanšu instrumentu tirdzniecības. Veselības pakalpojumu pozitīvais devums joprojām ir tiešs vīrusa krīzes un palielinātā finansējuma nozarei rezultāts," skaidro Zorgenfreija.

Savukārt galvenie izaugsmes slāpētāji bija būvniecība un lauksaimniecības nozare, informē Zorgenfreija. Lielākas izmaksas un mazāk būvniecības objektu bija galvenie iemesli būvniecībā saražoto apjomu kritumam. Savukārt kritums lauksaimniecībā ir tieši augkopības apakšnozares negatīvā devuma dēļ, kas skaidrojams ar mazāk labu ražu nekā pērn.

Ekonomiste norāda, ka finanšu tirgi un globālie ekonomikas vērotāji ar Covid-19 saistītos riskus jau bija "pabīdījuši" otrajā plānā. Jauna varianta rašanās ar tik daudzām mutācijām kā omikrons bija riska scenārijs, taču kā aktuālāks risks sāka iezīmēties, piemēram, ilgstoši augstāka globālā inflācija.

"Šobrīd skaidrs, ka kustību pasaules finanšu tirgos un arī valstu valdību reakciju attiecībā uz ekonomiku ierobežošanu tuvākajā laikā noteiks jaunākās ziņas par omikrona varianta izplatību, bīstamību un vakcīnu efektivitāti. Ja omikrona variants ir ne tikai lipīgāks, bet arī izraisa tikpat nopietnu vai smagāku saslimšanu, nekā iepriekšējie varianti, vai, ja vakcīnu efektivitāte būtiski mazinās, tad jauni ierobežojumu viļņi pasaules ekonomikās ir neizbēgami. Tas atstās iespaidu uz ekonomikas rādītājiem, taču jāatceras, ka atkārtoti ierobežojumi arvien mazāk nomāc kopējo ekonomisko aktivitāti, jo uzņēmumi un iedzīvotāji spēj pielāgoties," pauž Zorgenfreija.

Viņa piebilst, ka ļoti svarīgs būs jautājums arī par to, cik plašs būs valsts atbalsts gadījumā, ja nākas atjaunot būtiskus ierobežojumus. Iepriekšējos vīrusa viļņos pasaules ekonomika par atbalsta trūkumu ne no centrālo banku, ne valdību puses sūdzēties nevarēja, tomēr šoreiz, īpaši centrālo banku pusē ir dilemma, jo svaru kausos ir arī augstas inflācijas draudi pasaulē.

Arī Latvijas ekonomiku, līdzīgi kā pārējo pasauli, jaunais vīrusa paveids var ietekmēt negatīvi, akcentē Zorgenfreija. Viņasprāt, nozaru griezumā atkal visvairāk cietīs tūrisms, pasažieru transports, kā arī dažādi klātienes pakalpojumi, turklāt šīs nozares ne tuvu nav atguvušās. Aktivitāte gaisa transportā, izmitināšanā, un ceļojumu birojos septembrī joprojām bija par aptuveni 40% zemāka, savukārt ēdināšanas pakalpojumos - par aptuveni piektdaļu zemāka nekā pirms krīzes.

"Ja pasaules pieprasījums pēc precēm izrādīsies noturīgs, tad visdrīzāk arī omikrona stāsts joprojām būs par divu ātrumu ekonomiku - ražojošajos sektoros aktivitāte saglabājas, kamēr klātienes pakalpojumi cieš. Visbeidzot jāmin, ka, lai gan omikrona paveids nav labas ziņas ekonomikai, taču tas nav arī pilnīgi jauns ienaidnieks - ar tā "brāļiem" cīnāmies jau teju divus gadus, un iegūtā pieredze palīdzēs un atvieglos arī omikrona ierobežošanu," uzskata Zorgenfreija.

"Swedbank" prognozē, ka gada beigās un nākamā gada sākumā vīrusa izplatības, kā arī piegāžu ķēžu sarežģījumu un cenu lēciena dēļ Latvijas ekonomikas izaugsme sabremzēsies. Ekonomikā saražotais apjoms 2021.gadā būs par aptuveni 4,7% lielāks, nekā pērn. Arī nākamā gada ekonomikas izaugsme tiek lēsta 4,7% apmērā, tomēr neskaidrība ir augsta un negatīvie riski ap nākamā gada prognozi ir palielinājušies.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,2%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP trešajā ceturksnī palielinājies par 4,8%.

Vienlaikus 2021.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos bija 23,798 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 8,852 miljardu eiro apmērā.