NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā pulcējusi daudzas ārvalstu esošās un bijušās amatpersonas. Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotās konferences "NATO: Ielūkojoties nākamajā desmitgadē" laikā īsu interviju portālam TVNET sniedza bijusī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Viņa tiek uzskatīta par vienu no kandidātiem uz NATO ģenerālsekretāra krēslu, kas atbrīvosies nākamgad.

Kaljulaida bija Igaunijas prezidente no 2016.gada līdz šī gada oktobrim, kad beidzās viņas pilnvaru termiņš un amatā tika ievēlēts Igaunijas Nacionālā muzeja direktors Alars Kariss. Kaljulaidas izvirzīšanai uz pārvēlēšanu deputātu balsu nepietika.

Drošības jomā viens no Kaljulaidas prezidentūras politiskajiem panākumiem bija Igaunijas kļūšana par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti, kas tai deva vietu pie sarunu galda ar ASV, Lielbritāniju, Franciju, Ķīnu un Krieviju. Turpinot uzņemto "digitālās valsts" kursu, Igaunija tur lobēja, lai kiberuzbrukumi tiktu iekļauti Drošības padomē apspriežamo jautājumu lokā.

Tuvojoties Kaljulaidas prezidentes pilnvaru termiņa noslēgumam, viņas vārds izskanējis saistībā ar citu amatu, kas drīz atbrīvosies. Gaidāms, ka Jenss Stoltenbergs NATO ģenerālsekretāra amatā būs līdz 2022.gada septembrim, kas nozīmē, ka viņa pēcteča vārds tiks nosaukts nākamvasar plānotajā NATO samitā Madridē. Kuluāros mēļo, ka augstajam amatam varētu tikt virzīta sieviete, turklāt ģenerālsekretārs no Austrumeiropas - tas būtu spēcīgs signāls Krievijai. Līdz ar to ticamas kandidātes varētu būt Kaljulaida, bijusī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite vai arī bijusī Horvātijas prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča. Taču Kaljulaida par šo tematu pagaidām runā izvairīgi.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X