/nginx/o/2021/12/01/14234607t1h4509.jpg)
Visā pasaulē ekonomikā (un ne tikai) aizvadītais gads ir bijis ļoti sarežģīts un izaicinājumiem pilns. Problēmas loģistikā, mainīgās patērētāju paradumu tendences un pieprasījuma pārmaiņas ir palielinājušas dzīvošanas izmaksas lielākajās pilsētās pasaulē. Turklāt inflācija sasniegusi pēdējo piecu gadu laikā augstāko atzīmi.
Kā ziņo CNN, atsaucoties uz “Economist Intelligence Unit” (EIU) trešdien publicēto pētījumu “Worldwide Cost of Living index” (Vispasaules dzīvošanas izmaksu indekss), viena pilsēta šogad piedzīvojusi vislielākās pārmaiņas, no piektās vietas pakāpjoties uz pirmo.
Izraēlas pilsēta Telaviva pirmo reizi ir kļuvusi par dzīvošanai visdārgāko pilsētu, šo “titulu” iegūstot no pagājušā gada pētījuma pirmās vietas Parīzes, kas pašlaik kopā ar Singapūru ierindojas dalītā otrajā vietā. EIU Telavivas dārdzības pieaugumu skaidro ar pārtikas produktu un transporta izmaksu sadārdzināšanos, kā arī Izraēlas šekeļa noturību pret ASV dolāru.
Tāpat tiek minēts, ka Izraēlai ir izdevies īstenot vienu no ātrākajām vakcinācijas kampaņām pret Covid-19 pasaulē. Tas, savukārt, ļauj valsts ekonomikai stabili augt, kas ietekmē arī šekeļa vērtību - tā šī gada laikā attiecībā pret ASV dolāru ir kļuvusi par 4% vērtīgāka. BBC vēsta, ka patēriņa preces Telavivā kāpušas par vidēji 10%.
Dārgākās un lētākās pilsētas
Pētījums tiek veikts vairāk nekā 30 gadus, un dati tiek ievākti ik gadu martā un septembrī. Šajā pētījumā cenas tiek salīdzinātas ar Ņujorkas cenu līmeni, līdz ar to pilsētas, kurās ir potenciāli spēcīgākas valūtas par ASV dolāru, šajā pētījumā būs novērtētas augstāk.
Pirmajā pieciniekā vietu saglabājušas arī Cīrihe (Šveice) un Honkonga (Ķīnas īpašais administratīvais apgabals). Pirmajā desmitniekā ir arī Ņujorka (ASV), Ženēva (Šveice), Kopenhāgena (Dānija), Losandželosa (ASV) un Osaka (Japāna).
Tādējādi var redzēt, ka augstākajās vietās dominē Eiropas, ASV un attīstītākās Āzijas valstu pilsētas.
Kas attiecas uz lētākajām pilsētām jeb ranga pēdējām desmit vietām, šeit visvairāk pārstāvētas ir Tuvo Austrumu, Āfrikas un Āzijas nabadzīgāko daļu pilsētas.
2021. gadā pilsētas ar zemākajām dzīves izmaksām ir Damaska (Sīrija), Tripole (Lībija), Taškenta (Uzbekistāna), Tunisa (Tunisija), Almati (Kazahstāna), Karači (Pakistāna), Ahmedabāda (Indija), Alžīra (Alžīrija), Buenosairesa (Argentīna) un Lusaka (Zambija).
Itālijas galvaspilsēta Roma ir šogad pieredzējusi lielāko kritumu šajā sarakstā, noslīdot par 16 vietām uz 48. pozīciju. Tas noticis, ņemot vērā lielo kritumu iepirkumu un apģērbu pārdošanas kategorijās. Nozīmīgs kritums novērots arī attiecībā uz Bangkoku (Taizeme) un Limu (Peru), kurās arī samazinājušies vairāki ekonomiskie rādītāji.
Tikmēr lielākais kāpums novērots Irānas galvaspilsētai Teherānai, kura kāpusi par 50 vietām, sasniedzot 29. pozīciju. Šāds kāpums tiek skaidrots ar piegādes ķēžu nepārtrauktības nodrošināšanu, kā arī pieaugošajām importa cenām pēc ASV noteiktajām sankcijām.
Interesanti, ka Teherānai lielākais kāpums ir otro gadu pēc kārtas. Pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, Teherānas kāpums bija par 27 vietām – no 106. uz 79. vietu.
21 vietas kāpums arī Islandes galvaspilsētai Reikjavīkai, kas šogad sasniedz 35. vietu pasaulē. Šeit cenas kāpušas vairākās kategorijās, piemēram, transporta, ikdienas iepirkumu un alkohola cenu jomās.
EIU ziņojumā norādīts, ka vidēji pētījumā aplūkotajās pilsētās patēriņa un pakalpojumu cenas ir pieaugušas par 3,5%. Pērn šis rādītājs bija 1,9%, salīdzinot ar gadu iepriekš.
Globālo piegādes ķēžu problēmas ir radījušas cenu kāpumu visā pasaulē, un to pastiprina arī Covid-19 pandēmija, kā arī sociālie ierobežojumi, kas joprojām ietekmē ražošanu un tirdzniecību visā pasaulē. Pašlaik, kad bažas rada jauns un potenciāli bīstams Covid-19 variants, šīs problēmas turpinās radīt cenu kāpumu vismaz tuvākos pāris mēnešus.
Pieaugušās naftas cenas ir likušas kāpt arī degvielas cenām par vidēji 21%, tāpat nozīmīgs cenu kāpums novērots arī atpūtas, tabakas un pašaprūpes kategorijās.
Kas attiecas uz lētākajām pilsētām pasaulē, Sīrijas galvaspilsēta šajā sarakstā ieņem pirmo vietu, jo šeit kara plosītā ekonomika turpina saskarties ar dažādām problēmām, piemēram, ļoti augstu inflāciju, kas ir nozīmīga problēma Karakasā Venecuēlā un Buenosairesā Argentīnā.
Pētījuma vadītāja Upasana Duta ziņojumā norādīja: “Lai arī lielākā daļa pasaules ekonomiku lēnām atkopjas no pandēmijas sekām, pateicoties vakcīnām, daudzas lielās pilsētas joprojām saskaras ar lieliem saslimstības viļņiem, kā dēļ tiek noteikti lieli ierobežojumi. To dēļ arī rodas problēmas loģistikas ķēdēs, kas attiecīgi arī rada cenu pieaugumu.”
“Mēs skaidri redzam pandēmijas ietekmi uz šī gada indeksu, it īpaši degvielas cenu kategorijā. Tomēr ne visās pilsētās cenas ir kāpušas. Vairākās vietās, it īpaši tajās, kas atrodas ranga lejasdaļā, cenas ir stagnējušas vai pat kritušās, jo vietējās valūtas ir kļuvušas vājākas attiecībā pret ASV dolāru.
Tuvākā gada laikā prognozējam, ka dzīves dārdzība daudzās pilsētās turpinās augt, jo pieaug arī algas vairākās nozarēs. Tāpat arī varam gaidīt, ka centrālās bankas cels procentu likmes, lai mazinātu inflācijas kāpumu. Tādējādi nākamajā gadā cenu kāpumam vairs nevajadzētu būt tik būtiskam kā tas ir šogad,” norāda Duta.
EIU eksperti pētījuma veikšanai ņem vērā dažādu kategoriju preču un pakalpojumu cenas - sākot no pārtikas produktiem un apģērbiem, beidzot ar īres maksu - un bērnu izglītības izmaksas. Kā etalons tiek izmantots dzīves izmaksu līmenis Ņujorkā, kam reitingā tiek noteikta 100 punktu atzīme. Pārējām pilsētām tiek piešķirti vairāk vai mazāk punktu, atkarībā no tā, kur dzīve ir dārgāka vai lētāka. Tā, piemēram, Telaviva ieguva 106 punktus, bet Damaska - tikai 12 punktus.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)