/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Ziemeļīrijas galvaspilsēta Belfāsta 1900. gados bija viena no spēcīgākajām ostas pilsētām, kas nodrošināja ekonomisko izaugsmi 20. gadsimta sākumā un pārdzīvoja divus pasaules karus. Mūsdienās šī industriālā pilsēta kļuvusi par būtisku tūrisma centru, galvenokārt pateicoties kuģa “Titāniks” slavai. Pilsētai ir savs “Titānika” muzejs, kurā iepazīties ar īru kuģubūves bagātīgo vēsturi.
Foto galerija ⟩ "Titānika" spožums un noriets varenajā ostas pilsētā Belfāstā (1)
19. gadsimta otrajā pusē, no 1845. līdz 1851. gadam Īrijā plosījās bads, kurā mira ap pusmiljons iedzīvotāju.
Vēl 2 miljoni no valsts emigrēja, liela daļa no viņiem piedzīvoja arī brutālu britu policijas iejaukšanos.
Cilvēki plūda uz Belfāstu darba meklējumos. 1900. gadu sākumā kuģubūves kompānija “Harland and Wolff” piedzīvoja uzplaukumu un tās paspārnē tika radīts pasaulē lielākais kuģis “Titāniks”.
Tas uz klāja spēja uzņemt vairāk nekā 2200 pasažierus un kuģa apkalpes darbiniekus, no kuriem 1500 mira traģiskajā sadursmē ar aisbergu 1912. gada 15. aprīlī.
Nākamajā desmitgadē pēc kuģa bojāejas Īrijā notika plaši nemieri un centieni atbrīvoties no Lielbritānijas pakļautības, savukārt 1920. gados notika kuģubūves darbinieku atlaišanas, galvenokārt tie bija katoļticīgie, kuri nepiedalījās Pirmā pasaules kara kaujās.
1960. gados kuģubūve piedzīvoja savu norietu, jo ceļotāji arvien biežāk izvēlējās aviokompāniju pakalpojumus.
Pēc tam, kad 2003. gadā tika uzbūvēts pēdējais kuģis, pilsētplānotāji piekrastes zonu pārbūvēja.
Nu “Titānika kvartāls” kļuvis par ambiciozu rajonu ar dzīvokļiem, atpūtas iespējām, parkiem un apskates vietām.