Lietuvas uzņēmēji Ķīnā vairs nevar atmuitot savas preces, jo Pekina, sākot no decembra, dzēsusi Lietuvu no savas muitas sistēmas.
Ķīna svītro Lietuvu no savas muitas sistēmas, bloķējot preču atmuitošanu (42)
Par to portālu "15min" informējis uzņēmējs, kas uz Ķīnu eksportē kokmateriālus. Šo ziņu apliecinājis arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs.
"Tā ir. Lietuva - vai nu kļūdas pēc vai nē - dzēsta no elektroniskās muitas deklarēšanas sistēmas Ķīnā ienākošajām kravām. Tādas valsts Ķīnas muitas sistēmā nav, un tas, protams, rada problēmas izsūtīt kravas konteinerus no Klaipēdas ostas," viņš atzinis, piebilstot, ka pagaidām nav informācijas par iespējamajiem šķēršļiem Ķīnas eksportam uz Lietuvu, bet situācijai tiek sekots.
To, ka iespējami šķēršļi Lietuvas produkcijas iekļūšanai Ķīnā, ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi arī Ārlietu ministrija. Tā norādījusi, ka centīsies panākt, lai uz notikušo reaģē Eiropas Savienība (ES).
"Mēs uzturam kontaktus ar Lietuvas uzņēmumiem, apkopojam visu iespējamo informāciju no Ķīnas par ierobežojumiem un sazināmies arī ar Eiropas Komisiju par reakciju ES līmenī," teikts ministrijas komentārā.
Arī Janulevičs izteicis cerību, ka Brisele paudīs atbalstu Lietuvai, uzsverot, ka tas ir svarīgi visai Eiropas Savienībai kā vienotai ekonomiskajai un politiskajai telpai.
Lietuvas un Ķīnas Tirdzniecības asociācijas vadītājs Roks Radvilavičs atzīmējis, ka oficiālas atklāti pieejamu avotu informācijas par Lietuvas preču bloķēšanu nav, bet iespējams, ka tādi signāli varētu tikt sūtīti kā "iekšējie norādījumi".
Arī ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite atzinusi, ka viņai pagaidām nav oficiālas informācijas par situāciju, bet norādījusi, ka ministrija uztur kontaktus ar uzņēmējiem un cenšas gūt skaidrību. Pēc viņas teiktā, gatavošanās iespējamajām problēmām notikusi jau savlaicīgi un uzņēmumiem, kuriem trūkst apgrozāmo līdzekļu, palielināta attīstības veicināšanas institūcijas "Invega" kredītu garantiju summa.
Kā ziņots, Pekinu šogad saniknojis Lietuvas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna", jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij. Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums "Taibei", respektējot Pekinas īstenoto "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.
Taivānas pārstāvniecība Viļņā tika atklāta 18.novembrī, bet drīz pēc tam Ķīna pavēstīja, ka pazeminājusi diplomātisko attiecību līmeni ar Lietuvu, proti, turpmāk Pekinas intereses Lietuvā pārstāvēs nevis vēstnieks, bet zemāka ranga diplomāts - pilnvarotais lietvedis.
Maijā Lietuva pavēstīja, ka izstājas no Ķīnai nozīmīgā ekonomiskās un politiskās sadarbības formāta 17+1, kurā piedalās galvenokārt Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, jo uzskata to par šķeltniecisku.
Par ieceri atklāt Taivānas pārstāvniecību Lietuvā tika paziņots jūlijā.
Augustā Ķīna atsauca uz konsultācijām savu vēstnieku Viļņā, pamatojot šo lēmumu ar Lietuvas nostāju attiecībā pret Taivānu, un vienlaikus pieprasīja atsaukt arī Lietuvas vēstnieku Pekinā. Lietuvas vēstniece Ķīnā Diāna Mickevičiene Lietuvā uz konsultācijām atgriezās septembra sākumā.