Daži zinātnieki uzskata, ka nupat identificētais koronavīrusa variants omikrons varētu būt attīstījies grauzējos.
Omikrons varētu būt radies grauzējos (7)
Šī teorija vēsta, ka dzīvnieks ar SARS-CoV-2 inficējies 2020. gada vidū. Dzīvniekā vīruss evolucionējis un beigu beigās nonācis atpakaļ cilvēku vidū. Šī notikumu ķēde ir pazīstama kā reversā zoonoze, kad mikrobs no dzīvnieka nonāk cilvēkā.
Viens no galvenajiem pieņēmumiem, kas atbalsta šo teoriju, ir tāds, ka omikrons ir radies no citiem, daudz senākiem SARS-CoV-2 variantiem. Salīdzinot ar citām teorijām par omikrona izcelsmi, piemēram, teoriju, ka tas ir attīstījies cilvēkā vai cilvēku populācijā, šī reversā zoonoze ir daudz ticamāka.
Omikrons sevī nes septiņas mutācijas, kas ļauj variantam inficēt grauzējus, piemēram, peles un žurkas. Citos koronavīrusa variantos, piemēram alfa variantā, ir tikai dažas no šīm septiņām mutācijām.
Papildus šiem “grauzēju gēnu variantiem” omikrons sevī nes virkni mutāciju, kas nav novērotas nevienā citā SARS-CoV-2 variantā. Daži zinātnieki to uzskata par potenciālu pierādījumu tam, ka šis variants ir veidojies dzīvniekā, vēstīts izdevumā “Science”.
“Interesanti, cik ļoti tas ir atšķirīgs. Tas liek man prātot, vai citas sugas var tikt hroniski inficētas,” teica bioloģiskās evolūcijas speciālists Maiks Vorobejs.
Tādā veidā varētu rasties vēl jauni varianti ar daudzām mutācijām. Tomēr pagaidām Vorobejs domā, ka omikrons ir attīstījies nevis dzīvniekā, bet cilvēkā. Šai teorijai piekrīt arī daudzi citi eksperti. Ja tā ir pareiza, tad kāds cilvēks saslima ar Covid-19, tomēr šī slimība attīstījās kā hroniska infekcija, un vīruss palika organismā. Rezultātā tas turpināja dalīties un mutēties. Pierādījumi liecina, ka Alfa variants mutējās tieši šādā veidā.