Pēdējā bīstamība ir saistāma ar Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Par nedienām otrā lielākajā ekonomikā pasaulē bija zināms arī iepriekš, taču iepriekš Ķīna tika stādīta gluži kā piemērs, kā veidot pret pandēmiju noturīgu ekonomiku. Pašlaik ņemot vērā parādu krīzi nekustamo īpašumu sfērā, ideoloģiskajām kampaņām pret privāto biznesu, kā arī neilgtspējīgo “nulles kovida” politiku, kā rezultātā no pārējās valsts drakoniski tiek izolēti miljoniem cilvēku konkrētā pašvaldībā tad, ja konstatēts tikai viens saslimšanas gadījums, Ķīnas ekonomikā iezīmējas dažādas nepatīkamas tendences. Pat ja arī Ķīnas valdība nolemtu stimulēt ekonomiku, izaugsmes pieauguma temps tāpat ir krities par 5%. Kopumā Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempi ir sasnieguši zemākos tempus 30 gadu laikā.
Ja omikrons tik tiešām izrādīsies lipīgāks nekā delta variants, tad Ķīnai būs vēl sarežģītāk īstenot “nulles kovida” politiku. Ja Ķīna turpinās noteikt totālu lokdaunu pašvaldībām gadījumā, ja tajā ir konstatēts kaut viens saslimšanas gadījums ar Covid, tad tas, visticamāk, atstās ļoti sāpīgu ietekmi uz globālajām piegāžu ķēdēm. Runājot par imunitāti Ķīnā – šajā valstī ir ļoti mazs ar Covid slimojušo cilvēku skaits, 98 tūkstoši gadījumu (salīdzinājumam Latvijā – 256 tūkstoši), un nav arī īsti skaidrs, cik efektīvas ir Ķīnā ražotās vakcīnas.
Tomēr viss nav tik drūmi. Ir skaidrs, ka pasaule ir aptuveni sapratusi, kā sadzīvot ar kovidu, tāpēc tik lielu ekonomisko kritumu, kāds tas bija 2020. gada pavasarī, mēs neredzēsim. Cilvēki, uzņēmumi un valdības ir adaptējušies dzīvei ar vīrusa klātesamību, līdz ar to lielākajā daļā pasaules ir redzami centieni neapturēt ekonomiku pat tad, ja ir augsti saslimšanas rādītāji.