“Es ticu, ka sekss ir viena no skaistākajām, dabiskākajām un vērtīgākajām lietām, ko iespējams nopirkt par naudu,” uzskata aktieris Stīvs Mārtins un neba nu viņš viens tāds, jo tautā prostitūcija tiek dēvēta par pašu senāko profesiju cilvēces vēsturē. Netiesājot un neanalizējot, cik ētisks vai neētisks šis rūpals ir pēc būtības, nenoliedzami ir interesanti aplūkot, kā baudas par naudu bizness ticis organizēts laiku lokos un kā to ietekmējuši vēsturiski notikumi.

Amerikāņu feministe un reformatore Kerolaina Dala 1859. gada Bostonā uzstājās ar runu, kurā trāpīgi atzīmēja: “Iekāre ir dāsnāks darba devējs par dzirnavnieku vai drēbnieku. Salīdzini algu par godīgu darbu ar algu par pazemojumu, un vairs nebūs pārsteigums, kāpēc sievietes krīt negodā.”

Arī cienījams kristietis, žurnālists un reformators Viljams Loids Garisons zināja teikt, ka kādas prieka meitas atbilde misionāram, kurš ieradās pie viņas, sludinot ticības gaismu, bija šāda: “Es zinu, ka tavs nodoms nācis no labas sirds, tomēr nezinu, cik daudz laba tas tiešām paveiks. Tā vietā, lai nāktu šurp, tu varēji doties pie veikalu un fabriku īpašniekiem, kas izkalpina meitenes par diviem dolāriem nedēļā, un mudināt viņus maksāt vairāk.”

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X