Šteinbuka: Produktivitātes celšana ļaus mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju (2)

Viņa skaidro, ka pašlaik valsts produktivitātes līmeņa paaugstināšanās problēmas ir galvenokārt saistītas ar Latvijas spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju, attīstīt inovācijas un arī paplašināt dalību globālajās un reģionālajās vērtību ķēdēs, kā arī nepieciešams paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju.

Šteinbuka atzīmē, ka Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto ir viena no zemākām starp Eiropas Savienības (ES) valstīm - pēc Rumānijas un Bulgārijas. Zema produktivitāte ir saistīta ar zemo augsto tehnoloģiju īpatsvaru Latvijas eksportā. Latvija arī nevar lepoties ar ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.

"Lai panāktu izrāvienu pēc krīzes, valstij jāizvērtē iespēja atbalstīt flagmaņu uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palīdzēt strauji augošajiem inovatīvajiem uzņēmumiem stiprināt vai vismaz saglabāt veiktspēju un eksportspēju. Virkni kritēriju un ierobežojumu valsts atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem izvirza arī ES, atbalstot gan digitālo transformāciju, gan zaļo ekonomiku," atklāj Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Viņa pauž, ka Latvijas produktivitātes padome izstrādājusi Latvijas produktivitātes ziņojuma projektu, kurā, ņemot vērā jaunākos pieejamos statistikas datus, tiek analizēti produktivitātes faktori un dinamika, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētīta attālinātā darba ietekme uz produktivitāti. Ziņojumā iezīmēti galvenie 2021.gada izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem.

Viens no ziņojuma secinājumiem ir nepieciešamība Latvijas produktivitātes padomei uzņemties proaktīvu lomu Atveseļošanas un Noturības mehānisma (ANM) novērtējumā. Sekojot šim ieteikumam, Latvijas produktivitātes padome sadarbībā ar Fiskālās disciplīnas padomi 2021.gada pirmajā ceturknī izveidoja ekspertu paneli, lai veiktu Latvijas ANM plāna novērtējumu. Par pamatu vidēja termiņa izaugsmes scenāriju un ANM ietekmes aprēķiniem tika izmantota "Latvijas Produktivitātes ziņojuma 2020" metodoloģija.

Šteinbuga atklāj, ka ANM novērtējums ar vairākiem secinājumiem un priekšlikumiem tika iesniegts valdībai un atzinīgi novērtēts.

"Tika secināts, ka ANM ir būtiska loma produktivitātes ziņojuma izstrādātā paātrinājuma scenārija īstenošanā, jo ANM veido aptuveni 10% no Latvijai visiem pieejamajiem publiskajiem līdzekļiem nākamajos septiņos līdz astoņos gados vai 6,7% no 2020.gada iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma. Vienlaikus jāatzīmē, ka ANM ir tikai viens no publisko līdzekļu pieejamajiem avotiem, tāpēc to ir jāvērtē kontekstā ar citām investīcijām, tostarp ES struktūrfondu un "Rail Baltica" investīcijām," skaidro Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Viņa atzīmē, ka ANM plānam ir pozitīva ietekme uz produktivitāti un tas samazina investīciju plaisu, bet produktivitātes kāpumu lielā mērā noteiks plāna investīciju struktūra. Pašlaik pārāk daudz līdzekļu paredzēts ieguldīt infrastruktūrā. Un, lai gan infrastruktūras projekti nodrošina spēcīgu impulsu ekonomiskai aktivitātei, lielāks efekts ir panākams, stratēģiski ieguldot pieejamos publiskos finanšu līdzekļus, lai stimulētu ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību.

Šteinbuka atklāj, ka no pašlaik veiktās un vēl nepabeigtās pētnieku analīzes par 2021.gadu izriet, ka turpmāk ir vitāli nepieciešams stimulēt investīcijas informācijas un komunikāciju (IKT) infrastruktūrā, jo Latvijā mājsaimniecību fiksētās platjoslas pārklājums atpaliek no ES vidējā rādītāja, izveidojusies digitālā plaisa starp pilsētu un laukiem.

Tāpat ir nepieciešams izstrādāt visaptverošu uzņēmumu digitalizācijas stratēģiju, jo digitālo tehnoloģiju integrācija uzņēmumos Latvijā ir krietni zem Eiropas vidējā. Vienlaikus Latvijai ir jāpalielina sabiedrības digitālās prasmes kopumā, specifiski orientējoties uz katru mērķa grupu, lai novērstu nevienlīdzības risku nākotnē, jo pusei valsts iedzīvotāju trūkst digitālo pamatprasmju.

Latvijas produktivitātes ziņojuma mērķis ir veikt izvērtējumu par produktivitāti veicinošiem un ierobežojošiem faktoriem attālinātā darba apstākļos un attālinātā darba ietekmi uz Latvijas produktivitāti ilgtermiņā, kā arī izstrādāt priekšlikumus produktivitātes paaugstināšanai attālinātā darba apstākļos.