/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2021/12/05/14241998t1ha77d.jpg)
Pirmiedzīvotāju garīgās dzīves centrā vienmēr bijušas svētās attiecības ar visu dzīvo. Gars, gan ļaunais gan labais, varēja iemiesoties, visā – dzīvajā un mirušajā, augos, dzīvniekos, akmeņos un pat planētās.
Dievu augs un apgaismība
Apgaismību varēja rast savos sapņos, būtiska nozīme bija grupu rituāliem, sarunām ar gariem caur dejām un dziesmām.
Savu lomu ieņēma dziednieki, kuri spēja palīdzēt dažādu slimību ārstēšanā ar augiem, mālu un dažādām ziedēm, turklāt būtiski bija nodibināt saikni starp pacientu un “ārstu”, radīt telpu pilnīgai uzticībai, lai ārstēšana patiesi iedarbotos.
Mūsdienās arvien populārāka kļūst ajavaskas prakse, ko piekopj kopā ar pieredzējušu un apmācītu šamani.
Tas ir process, kura laikā tiek dzerts no koku liānas gatavots psihotropais dzēriens.
Ajavaskas iedarbība ilgst aptuveni četras stundas, izsaucot halucinācijas, vīzijas, eiforiju, paaugstinātu empātiju, arī nelabumu, vemšanu un caureju.