Reti kurā Latvijas politikas jomā valsts draudzība ar brīvo tirgu ir ciešāka kā mājokļu nozarē. Valdošo aprindu pieeju tās neskaitāmajām problēmām raksturo pieņēmums, ka atliek tikai uzrakstīt pareizus likumus, lai iedzīvotāju vajadzības būtu nodrošinātas. Arī šobrīd notiek zināma paļaušanās uz labvēlīgu zvaigžņu stāvokli jeb investoriem, kas, pateicoties jaunajam Dzīvojamo telpu īres likumam, varēs droši būvēt jaunus dzīvokļus. Tomēr diez vai brīvais tirgus izrādīsies panaceja.

Kādas tad ir galvenās problēmas īres mājokļu segmentā? Pēdējos desmit gados dzīvokļu īres cenas Latvijā ir pieaugušas par gandrīz 40%. Tas gan nestāv tuvu īres cenu kāpumam Igaunijā un Lietuvā (attiecīgi 142% un 109%), tomēr pieaugums ir iespaidīgs un nostiprina tendenci, kas iezīmējās līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Pieprasījums pēc īres mājokļiem ir liels, bet piedāvājums netiek līdzi. Norādes uz investoru piesardzību ir tikai daļējs skaidrojums. Lai arī jaunais īres likums novērš risku, ka īrnieki nepildīs līguma nosacījumus un neveiks maksājumus, tas nerisinās īrnieku izaicinājumus. Problēma drīzāk meklējama pieprasījuma struktūrā – potenciālo īrnieku vēlmē pēc noteiktas kvalitātes un saprātīgas cenas.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X