Rosina paplašināt ebreju restitūciju likumprojektu, paredzot kompensācijas arī citām kopienām (21)

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais likumprojekts paredz desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Šim likumprojektam priekšlikumus iesnieguši deputāti Jānis Butāns (JKP), Edvīns Šnore (NA), Ralfs Nemiro, Nacionālās apvienības (NA) frakcija un Viktors Valainis (ZZS).

Piemēram, deputāts Nemiro piedāvā likumu pārsaukt par "Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas kopienām likums", kura mērķis būtu atjaunot taisnīgumu un sniegt atbalstu visām Latvijas kopienām, nevis tikai vienai jeb ebrejiem.

Viņš piedāvā 40 miljonus eiro izmantot

Latvijas ebreju, romu, baltkrievu, vācu, poļu un latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai,

Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomē ietilpstošo organizāciju darba atbalstam, Latvijas ebreju kopienas īpašumu apsaimniekošanai, kā arī Latvijas muzeju programmu atbalstam, tai skaitā muzeja "Ebreji Latvijā", Rīgas Geto, Latvijas Holokausta muzeja un Žaņa Lipkes memoriāla atbalstam.

Savukārt NA frakcija piedāvājusi likumprojekta nosaukumā un visā tekstā aizvietot vārdu salikumu "ebreju kopiena" ar vārdu salikumu "totalitāro režīmu upuri".

Parlamentārieši rosina likumā noteikt, ka tā mērķis ir, balstoties uz faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā padomju okupācijas režīma īstenoto īpašumu nacionalizāciju, kā arī nav vainojama un nav atbildīga par nacistiskā un komunistiskā režīmu īstenoto iedzīvotāju deportācijām un iznīcināšanu, atjaunot taisnīgumu un ar labu gribu atlīdzināt radītos zaudējumus, lai likvidētu vēsturiskās netaisnības sekas.

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības deputāts Valainis rosinājis likumu pārsaukt par Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai un biedrībai "Latvijas Mazpulki" likumu. Valaiņa priekšlikums paredz noteikt, ka ar šā likuma palīdzību tiek atjaunots taisnīgums un sniegts atbalsts Latvijas ebreju kopienai, kā arī tiktu atlīdzināti biedrībai "Latvijas Mazpulki" padomju okupācijas dēļ radītie zaudējumi un nacionalizētie īpašumi.

Savukārt Saeimas deputāts Šnore likumprojektā "Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums" iesniedzis priekšlikumus, kas paredz, ka attiecīgos līdzekļus piešķirtu arī Latvijas čigānu (romu) kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai un romu kopienas organizāciju darba atbalstam.

Likumprojektā sākotnējā variantā, kas konceptuāli atbalstīts Saeimā, paredzēts, ka finanšu līdzekļus var izlietot Latvijas ebreju kopienas pasākumu un projektu īstenošanai Latvijā. Savukārt deputāts rosina paplašināt to, kam šī nauda tiek piešķirta.

Politiķa priekšlikumi paredz, ka no 40 miljoniem eiro līdzekļus piešķirtu arī Latvijas okupācijas muzeja atbalstam un

Latvijas teritorijā esošo holokausta memoriālo vietu uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Šnore arī rosina precizēt vienu no likumprojekta normām, nosakot, ka līdzekļi tiek piešķirti politiski represēto un holokaustā cietušo veselības aprūpei. Tāpat viņa priekšlikumi paredz noteikt, ka līdzekļi netiek izmantoti nacistiskās Vācijas un PSRS represīvo iestāžu bijušo darbinieku un aģentu veselības aprūpei.

Deputāts arī piedāvā likumā ierakstīt, ka Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda padomē tiek iekļauts par vienam pārstāvim no Latvijas politiski represēto apvienības, Latvijas okupācijas muzeja un Latvijas čigānu nacionālās kultūras biedrības.

Komisijas sēde, kurā deputāti izskatīs iepriekš minētos priekšlikumus, notiks otrdien plkst.10.

Kā ziņots, atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023.gada 1.janvāra līdz 2032.gada 31.decembrim.

Likumprojekta mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu izstrādātāji atzīmējuši, ka piedāvātais likums atspoguļo faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.

Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam.

Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Anotācijā uzsvērts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju - Latvijas pilsoņu, vai aptuveni 90% no pirmskara Latvijas ebreju kopienas. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, esot 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940.gada 16.jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī.