Prestižā Londonas izsoļu namā pārdota Krievijas ķeizarienes Katrīnas Lielās vēstule ar aicinājumu vakcinēties (1)

Krievijas ķeizariene Katrīna Lielā daudziem mūsdienu Krievijas iedzīvotājiem joprojām ir iecienīts valdošās elites tēls, kura savas dzīves laikā kļuva par vienu no nozīmīgākajām valdniecēm 18. gadsimtā.

1762. gadā Katrīna Lielā no troņa gāza savu vīru Pēteri III, kurš drīz vien krita no viņas sabiedroto rokas.

Tas bija laiks, kad Krievijas kultūra piedzīvoja vēl neredzētu uzplaukumu, bet daudzviet plosījās mēris un bakas, arī Latvijas teritorijā.

Ķeizariene arī bija pirmā visā Krievijas impērijā, kura bija potējusies pret bakām. Šis notikums pat iemūžināts carienei veltītā medaļā, kas šobrīd glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Numismātikas un dārgmetālu nodaļas krājumā.

19. gadsimta sākums Vidzemes guberņā atnesa vienu no smagākajām tālaika slimībām, kas, saskaņā ar ievērojamā Rīgas ārsta Oto Hūna datiem, ik gadu nogalināja ap 1500 – 2500 bērnu, kuri vēl nebija sasnieguši trīs gadu vecumu.

Bakas tika pārnestas cilvēku starpā, un slimības izplatību centās ierobežot, ieviešot karantīnu. Slimniekiem un viņu piederīgajiem aizliedza kontaktēties ar ārējo pasauli.

Taču bakas bija izplatītas arī pārējā Eiropā,

viens no ievērojamākajiem angļu izcelsmes ārstiem Edvards Dženners 1796. gadā radīja īpašu metodi, kas palīdzētu aizsargāt pret bakām, – inokulāciju.

To gan lietoja Indijā un senajā Ķīnā jau pirms 2000 gadiem, tiesa, šī metode tika uzskatīta par bīstamu.

Proti, bērna degunā ievadīja apstrādātas govs bakas jeb tā saucamo “govs baku” pūslītī uzkrāto šķidrumu, cerot, ka tas cilvēku pasargās no īstajām bakām.

Daudzi Hūna līdzgaitnieki metodi uzskatīja par apšaubāmu, turklāt cilvēki pēc šī procesa mira. Tieši Vidzeme bija pirmā vieta Krievijas impērijā, kur potēšanu īstenoja pirmo reizi.

Pret bakām tika vakcinēts arī Katrīnas dēls, un tolaik vakcinēšanās nozīmēja veikt iegriezumu rokā un injicēt inficēta cilvēka baku “pūslīšus”. 

Savā vēstulē Prūsijas karalim Frederikam ķeizariene raksta: “Man pašai ir jārāda piemērs, lai iepazīstinātu tautu ar baku vakcināciju, darīt citādi būtu apkaunojoši. Vai man vajadzētu nokļūt īstās briesmās kopā ar tūkstošiem citu cilvēku visas savas dzīvs laikā, vai tomēr izvēlēties mazāko ļaunumu, lai izglābtu dzīvības vēl citiem cilvēkiem?” viņa retoriski jautā karalim Frederikam.

Tiesa, inokulācijas metode nenodrošināja pilnīgu aizsardzību pret bakām un daudzi tik un tā mira, jo viņu imunitāte nespēja pretoties slimībai.

1768. gadā britu ārsts Tomass Dimsdeils veica inokulāciju ķeizarienei un viņas dēlam, abi drīz vien atkopās.

Tomēr šis solis neveicināja vajadzīgo efektu sabiedrībā, un pēc aptuveni 20 gadiem, 1787. gadā ķeizariene uzrakstīja vēstuli grāfam Pjotram Aleksandrovičam Rumjancevam, kurš pārvaldīja toreizējās Ukrainas teritoriju, ar lūgumu šajā teritorijā sākt vakcinēties pret bakām.

Katrīna informēja grāfu, ka inokulācijai jāatvēl atsevišķa telpa vai arī to var darīt katra mājās, tāpat viņa ieteica atbildīgajiem ārstiem maksāt lielākas algas.

Ķeizarienes vēstule ir saglabājusies ar viņas parakstu un kopā ar Dmitrija Levicka gleznoto ķeizarienes portretu pārdota Londonas Makdaglasa izsoļu namā par 1,3 miljoniem ASV dolāru.

Ir zināms, ka pret bakām savulaik potējies arī pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons.