/nginx/o/2020/02/17/12947142t1hfe2b.png)
/nginx/o/2020/11/25/13495610t1h38d8.jpg)
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
Pēc finanšu nozares asociācijas datiem, Latvijā no 1. janvāra līdz 30. septembrim telefonkrāpniekiem no iedzīvotājiem izdevies iegūt vairāk nekā 8,6 miljonus eiro. Starptautisko noziedznieku organizāciju metodes kļūst arvien sarežģītākas, jo viņu rīcībā ir datu bāzes, kurās pieejami personas dati - vārds un vecums, ne tikai telefona numurs. No kurienes notiek šādu datu noplūde un kā sevi pasargāt, tiešsaistes žurnālam Klik stāstijā CERT.LV, Valsts datu inspekcijas un vadošo banku eksperti.
Pandēmija kļuva ne tikai par e-komercijas attīstības katalizatoru, bet arī par jaunu stimulu krāpniekiem. Visticamāk, katrs Latvijas iedzīvotājs ir saskāries ar zvaniem no nepazīstamiem numuriem, kuros runātāji uzdodas par "bankas drošības dienesta darbiniekiem", kas ar raksturīgu Dienvidkrievijas akcentu ir centušies iegūt sev nepieciešamos datus. Arī raksta autore nav izņēmums - šādi zvani bijuši vismaz pieci.
Visos gadījumos darbojusies vecā labā recepte: uzstāt uz to, ka sarunai jānotiek latviešu valodā, un krāpnieki vairs nevēlas runāt. Taču pēdējā reizē kaut kas nogāja greizi.
Zvans tika veikts no Portugāles numura, un iespaidīga vīrieša balss sāka skaidrot, ka viņš ir no starptautiskas datu aizsardzības kompānijas un ka man ir problēmas ar datu drošību. Kad es nolēmu turpināt sarunu valsts valodā, sarunu biedrs bija ļoti sašutis, apmēram: "Ko jūs izliekaties, ka nesaprotiet krievu valodu?" Pēc tam viņš nosauca manu vārdu, vecumu un pateica: "Jūs taču padomju cilvēks, nav ko muļķi laist..."