Pēdējo reizi cirku apmeklēju pirms kādiem nepilniem desmit gadiem. Tas bija tajos tālajos laikos, kad Rīgas cirkā vēl varēja vērot izrādes ar dzīvnieku piedalīšanos. Nekad neesmu bijis pārlieku kaislīgs šā izklaides formāta fans un varētu teikt, ka jo īpaši man vienmēr riebušies tieši klauni. Un riebušies neatkarīgi no tā, vai viņi uzstājas Rīgas cirka arēnā vai Saeimas tribīnē.

Pilnīgi nesaistīti – nupat sācies ilgi un dikti gaidītais “Rododendrs”. Tiem, kas nezina, tā ir deputāta Alda Gobzema ilgi plānotā PR kampaņa, kuras laikā paredzēts panākt virkni nerealizējamu solījumu un notikumu, sludinot, ka tās būs burtiski barikādes 2.0. Vislatvijas kopāsanākšana, lai atlaistu Saeimu, ieliktu cietumā Valsts prezidentu un ko tik tur vēl ne.

Pat iztēlojoties organizatoru sapņus par pasaku ar laimīgām beigām, atbilžu uz to, ko un kā vajadzētu darīt pēc tam, nevienam, protams, nav. Bet “Tagad vai nekad!” un “Nesēdiet dīvānos, ejam ielās!” lozungi tomēr sasnieguši dzirdīgas ausis un jau pasākuma pirmajā pieturvietā bija ieradušies teju vai 50 atbalstītāji.