Afganistāna atgriežas talibu rokās

Karš Afganistānā sākās nepilnu mēnesi pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem pēc tam, kad "Taliban" atteicās izdot Osamu bin Ladenu uz ASV. Saskaņā ar aplēsēm, Afganistānas karā dzīvību zaudējuši ap 176 000 cilvēku, gandrīz trešdaļa no tiem - civiliedzīvotāji. Vairāki miljoni afgāņu bija spiesti doties bēgļu gaitās.

Tas kļuva par vienu no ASV "mūžīgajiem kariem", kam gals kā nebija, tā nebija saskatāms. 2020.gada februārī toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps Dohā noslēdza vienošanos ar talibiem par ASV karavīru izvešanu no Afganistānas līdz 2021.gada pavasarim. Kad viņu amatā nomainīja Džo Baidens, termiņš tika nedaudz pagarināts, taču solījums tika turēts. Šī gada augusta beigās Afganistānu pameta ASV un pārējie ārvalstu karavīri, un evakuēta tika arī daļa afgāņu, kuri ar viņiem bija sadarbojušies. Kabulas lidostā pulcējās lieli cilvēku pūļi, cerot pamest valsti. 

Viņi baidījās no jaunā "Taliban" režīma, jo vēl nebija aizmirsuši iepriekšējai talibu valdīšanai raksturīgo brutalitāti. Bažas sagādāja tas, kāda būs sieviešu situācija "jaunajā" Afganistānā - vai tiks pārvilkta trekna svītra panāktajam progresam sieviešu izglītības, nodarbinātības un tiesību jomā?

Kā reportāžā no Afganistānas raksta igauņu laikraksta "Postimees" žurnālisti, viņu uzrunātie afgāņi sūdzas par milzīgu nabadzību (daudzi pilnībā zaudējuši ienākumus un nevar atļauties pārtiku, kas tikai turpina sadārdzināties), taču ir beigušies vardarbīgie "Taliban" uzbrukumi un ASV dronu uzlidojumi. Vairums par jauniegūto drošību pasakās "Taliban", kaut arī talibi bija aktīvi iesaistīta puse Afganistānas karā.