2021.gada beigās rietumvalstis zvanīja trauksmes zvanus, ka Krievija varētu plānot jaunu iebrukumu Ukrainā. Kamēr Krievija koncentrē karavīrus un militāro aprīkojumu pie Ukrainas robežām un izvirza Rietumiem veselu sarakstu ar prasībām, tiek meklēta atbilde uz mūžīgo jautājumu - ko grib Putins?
Krievija žvadzina ieročus pie Ukrainas robežas
Aiz muguras jau viena augsta līmeņa tikšanās starp Džo Baidenu un Vladimiru Putinu, un jaunajā gadā priekšā vēl viena. Decembrī Krievijas valdība publicēja līgumprojektus ar ASV un NATO, kuros bija uzskaitītas tās kārotās "drošības garantijas". Tai skaitā - NATO apņemšanās neturpināt paplašināšanos uz austrumiem (respektīvi, neuzņemt Ukrainu, Gruziju un citas valstis) un neveidot jaunas militārās bāzes bijušajās Padomju Savienības valstīs. Līgumprojekti paredz arī abpusēju apņemšanos neizvietot vidējā un tuvā darbības rādiusa raķetes teritorijās, no kurienes tās varētu sasniegt otras puses teritoriju, un pierobežas joslā nerīkot militāras mācības.
Daļa politikas vērotāju to interpretē kā Krievijas mēģinājumu pārkārtot Eiropas drošības arhitektūru, sadalot ietekmes sfēras.
Tādā gadījumā satraukumu rada tendence, ka galvenās sarunas notiek starp ASV un Krieviju, pārējās Austrumeiropas valstis atstājot otrajā plānā. Baidens pēc videosamita ar Putinu apzvanīja vispirms ietekmīgākās Rietumeiropas valstis, nākamajā dienā "Bukarestes devītnieku" (NATO austrumu spārnu) un tikai divas dienas vēlāk runāja ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Arī janvārī plānotā tikšanās tiks organizēta starp ASV un Krieviju. Lai gan Baidens uzsver, ka visu apspriež ar partnervalstīm (un Krievija visdrīzāk nepiekristu sarunām paplašinātā formātā), skatoties no malas, iezīmējas nepārprotams dalījums galvenajos un otrā plāna aktieros.
"Ietekmes sfēra" - tas ir apzīmējums, ko NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā nopēla NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. "Nav pieņemami runāt par ietekmes sfēru - ka viena valsts it kā var ietekmēt, ko dara suverēnas kaimiņvalstis," norādīja NATO ģenerālsekretārs. "Ukraina ir neatkarīga, suverēna valsts ar starptautiski atzītām robežām, un tās ietver gan Donbasu, gan Krimu."
Attiecīgi, Ukraina kā suverēna valsts ir pilnībā tiesīga lemt par stāšanos NATO. Turpretī Krievija runā "ietekmes sfēru" valodā. Tā ir fundamentāla atšķirība rietumvalstu un Krievijas domāšanā.