/nginx/o/2021/12/15/14262443t1hec8b.jpg)
Vācijas kancleri Angelu Merkeli pēc 16 amatā aizvadītiem gadiem nomainīja Olafs Šolcs. Merkele paliek atmiņā kā racionāla un nosvērta līdere, taču viņas visvairāk kritizēto lēmumu vidū reakcija uz 2015.gada migrācijas krīzi un biznesa interešu prevalēšana jautājumā par "Nord Stream 2" cauruļvadu.
Par jauno kancleru kļuvis sociāldemokrāts Šolcs, kurš vada Sociāldemokrātiskās partijas (SPD), zaļo un liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) koalīcijas valdību. Šolcs, kurš trīs gadus bija Vācijas vicekanclers un finanšu ministrs, kopumā sola līdzīgu politiku kā Merkeles laikā. Šolcs koncentrējas uz labklājības politiku - par "šolcomātu" iesauktais politiķis sagatavoja Vācijas Covid-19 ekonomiskās atkopšanās plānu un bija arī viens no galvenajiem Eiropas Savienības atveseļošanas plāna autoriem.
Iespējams, ka izmaiņas gaidāmas Vācijas attieksmē pret gāzesvadu "Nord Stream 2", kas ļautu dabasgāzi no Krievijas caur Baltijas jūru transportēt uz Vāciju. Laikā, kad cauruļvada būvniecības ir noslēgusies un nomainās Vācijas valdība, pastiprinājušies Austrumeiropas līderu aicinājumu apturēt "Nord Stream 2", ko tie raksturo kā Krievijas ģeopolitisko projektu.
Dzirdīgas ausis atrastas jaunās Vācijas ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas personā.
2022.gadā uzzināsim, vai Vācijas politika "Nord Stream 2" jautājumā uzņems atšķirīgu kursu nekā līdz šim.
:format(webp)/nginx/o/2021/09/22/14085528t1h446f.jpg)