“NĒ. Tas vienmēr ir pabeigts teikums, un šeit nav vietas interpetācijai,” uzsver Iveta Ķelle.
“It kā pavisam īss un konkrēts vārds, taču nodarbībās bieži sastopamies ar pusaudžu jautājumiem, kuras ir tās situācijas, kad drīkst un vajag teikt NĒ. Vai tad, ja puisis “uzsauc” randiņu, meitenei obligāti ir jāpiekrīt skūpstam? Vai tad, ja meitene bija piedzērusies un neko nesaprata, vai puisis drīkstēja ar viņu pārgulēt? Vai nepiedienīgi komentāri no vienaudžiem ir jāpiecieš? Vai ir tā, ka priekšspēles vai seksuālu darbību laikā meitene vai puisis vairs nedrīkst pārdomāt? Vai partneris drīkst pieprasīt seksu bez izsargāšanās? Turklāt atcerēsimies, ka pubertātes laikā jauniešiem bieži parādās arī dažādi kompleksi, kas vairo nepārliecinātību un nespēju tik stingri pastāvēt uz savu viedokli, kā arī ļauj citiem cilvēkiem vieglāk manipulēt ar pusaudzi, apelējot pie jūtām ar tādām frāzēm kā “vai tad Tu mani nemīli?”, “visi citi to jau sen ir pamēģinājuši”, “ja Tu nepiekritīsi, es tāpat visiem izstāstīšu, ka ar Tevi pārgulēju”, “orālais sekss jau neskaitās”, “mīkstais esi?” un tamlīdzīgi. Arī šāda izdarītā spiediena rezultātā pusaudzis nereti var piekrist intīmām un seksuālām darbībām, kurām iekšēji nav gatavs. Ja šādas situācijas jaunieša dzīvē notiek un atkārtojas, tad negatīvā pieredze gluži kā sniega bumba veļas arvien lielāka un lielāka un spēj smagi ietekmēt pusaudža turpmākās attiecības un dzīvi,” atklāta ir Ķelle.