Pandēmijas ietekmē aizmirstie – pusaudži, kuriem pieaugšana neapstājas!

Lai gan nereti pieaugušajiem, ar zināmu nostalģiju atceroties savu pieaugšanu, var šķist, ka mūsdienu “bezbēdīgie jauniešu gadi” ir “skaistākais laiks” viņu mūžā,

pubertāte ir brīdis, kad jaunieši ir ne vienmēr vienkāršos sevis un veselīgu attiecību meklējumos – gan fiziski, gan garīgi.

Un ir gluži loģiski, ka šim vienlaikus skaistajam dzīves posmam lielākoties seko arī virkne mulsinošu un satraucošu jautājumu. Jāsaprot, ka tieši šis vecums, tajā iegūtās zināšanas, prasmes un pieredze ir kā stūrakmens attiecību veidošanā nākotnē.

“Gribētos salīdzināt bērnu pieaugšanu un pubertāti ar domu, ka nav iespējams vēlreiz iekāpt kādā laika nogrieznī aiztecējušā ūdenī. Mēs bieži sakām, ka bērni ir mūsu nākotne, bet tikpat bieži aizmirstam, ka viņi dzīvo tagadnē - savā pavisam taustājamā realitātē un ikdienā. Un, lai gan pandēmijas laikā dzīve, it īpaši mums, pieaugušajiem, daudzējādā ziņā var šķist apstājusies,

mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka mums līdzās aug jaunieši, kuri saskaras ar lielāko fizisko un emocionālo pārmaiņu periodu savā līdzšinējā mūžā. Un viņu labbūtību mēs nevaram uzlikt uz pauzes,” uzsver biedrības “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle.

“Pusaudžu vecums ir ļoti svarīgs pieaugšanas posms, kurā jauniešiem piemīt pavisam dabiska vēlme sākt pamazām atdalīties no vecākiem, arvien biežāk pavadīt laiku kopā ar vienaudžiem, taustīties un atrast savu vietu pasaulē, kurā bieži vien neatņemama loma ir ne tikai pašizziņai, bet arī romantiskām un intīmām attiecībām. Būtiskas un nereti

straujas pārmaiņas ķermenī un emociju pasaulē, pirmā iemīlēšanās, kautrīgi vai drosmīgāki uzmanības apliecinājumi, pirmā lēnā deja klases vakarā, pirmais skūpsts, attiecības un jauniešu acīs pašsaprotams to turpinājums – sekss

– šo visu nav iespējams ieslodzīt četrās pandēmijas sienās, ja vien nevēlamies saskarties ar pusaudžu grūtībām veidot veselīgas attiecības gan ar pašu ķermeni un prātu, gan vienaudžiem nākotnē,” uzskata Iveta Ķelle.

Pusaudža veselīga attieksme pret sevi un attiecībām sakņojas ģimenē

Biedrības “Papardes zieds” speciālisti, runājot ar jauniešiem veselības izglītības nodarbībās, saskaras ar visplašākā spektra jautājumiem. “Jā, mums bieži uzdod arī pavisam vienkāršus jautājumus, piemēram, “kā atzīties mammai, ka man ir sākušās mēnešreizes”, “vai apmatojums un krūtis nekad nepārstās augt”, “vai ir normāli, ka man kā puisim reizēm gribas raudāt”, “vai skūpstoties var palikt stāvoklī”, “vai mani ieliks cietumā, ja nodarbošos ar seksu”,” atzīst Ķelle.

Viņa uzsver: “Protams, ģimenei un vecākiem ir primārā loma bērna un pusaudža veselības izglītībā. Emocionālā siltuma un pieķeršanās pilna attieksme jau kopš dzimšanas palīdzēs bērnam veidot priekšstatus par veselīgām, mīlošām un cieņpilnām attiecībām. Taču tikpat būtiski ir, lai katra pusaudža vecāki turpinātu izglītoties paši, lai bez aizspriedumiem un kauna sajūtas spētu ar saviem bērniem runāt par tādām tēmām kā pubertāte, personīgā higiēna un kontracepcija, atkarību profilakse, kā arī un fiziski un emocionāli drošas attiecības gan ar vienaudžiem, gan ģimenē. No otras puses - realitāte ir tāda, ka ne visi vecāki ir pietiekami atvērti un zinoši, lai apspriestu šīs jūtīgās tēmas ar saviem bērniem, īpaši ģimenēs, kurās arī ikdienā nav pietiekami drošas, stabilas un bērnam labvēlīgas vides. Un būsim godīgi – ir tikai saprotami, ka arī pandēmija ir ieviesusi zināmas korekcijas vecāku ikdienā, kurā nākas žonglēt gan ar darba pienākumiem, gan sarežģīto attālināto mācību un interešu izglītības procesu, gan elementāru mājas soļa apdarīšanu un kvalitatīvas atpūtas organizēšanu brīvajā laikā. Šo lietu kopums bieži vien prasa lielu spēku, tāpēc, ja mājās bez pusaudža ir arī jaunāki bērni, nereti tiek domāts, ka jaunietis ir pietiekami liels, lai par savām vajadzībām parūpētos pats. Bet tā gluži nav, jo trauksmainais pubertātes laiks rada pusaudzim daudz nebijušu sajūtu un jautājumu, uz kurām kvalitatīvas atbildes var sniegt tikai pietiekami izglītots un iejūtīgs pieaugušais.”

Iveta Ķelle mudina: “Atrodiet laiku ikdienas skrējienā arī apstāties un parunāt ar saviem pusaudžiem par emocijām un pārmaiņām ķermenī.

Iespējams, šo sarunu vieglāk ir uzsākt, daloties ar savu pieredzi – kā jūs paši jutāties savos pusaudža gados, kas jums patika vai nepatika savā ķermeni un kā ar to centāties tikt galā,

kā paši devāties uz randiņiem un kā tikāt galā ar skumjām, atraidījumu, garastāvokļa maiņām. Šāda atklāta un sirsnīga saruna nepiespiestā gaisotnē var būt ļoti laba augsne turpmākajām diskusijām ar savu bērnu, lai mudinātu arī viņu dalīties savos jautājumos un pārdzīvojumos, pusaudzim sajūtot, ka ģimene ir droša un atvērta vide, kurā pie vecākiem vienmēr var vērsties pēc padoma.”

Kāpēc internets nav atbilde uz veselības izglītības jautājumiem?

Ja bērns un pusaudzis sev drošā vidē nav guvis iespēju saņemt atbildes uz viņu interesējošiem jautājumiem saistībā ar pubertāti un veselīgu, tai skaitā arī seksuālo, attiecību veidošanu, atbildes bieži tiek meklētas internetā. Tajā pavadītais laiks jo īpaši ir pieaudzis pandēmijas un mājsēdes laikā, taču starp kvantitāti un kvalitāti reti var likt vienādības zīmi. “Jā, var atrast gan kvalitatīvus Latvijas, gan ārzemju avotus internetā, kas sniedz vērtīgu, zināšanas paplašinošu un pārdomu veicinošu informāciju par pubertātes, seksualitātes un veselīgu attiecību veidošanas jautājumiem. Taču

lielai daļai pusaudžu tieši pornogrāfiska rakstura video ir vienīgais izziņas avots, tādējādi tiek iegūts pilnīgi aplams priekšstats par to, ko nozīmē mīlestība, kādas ir tās izpausmes, kas ir veselīga seksuālā dzīve, kā veidot un uz kā balstīt romantiskas attiecības,” stāsta Iveta Ķelle.

Viņa piebilst, ka nereti informācija tiek meklēta arī vienaudžu interešu grupās internetā, kas var būt dubultā bīstami – pirmkārt, tajās gūtā informācija bieži ir nekorekta, un tiek kultivēti muļķīgi mīti un aizspriedumi. Otrkārt, interneta laikmets lielā mērā ir arī anonimitātes laikmets, tādējādi par vienaudzi var uzdoties arī jebkurš pieaugušais, kura nolūks ir iegūt jaunieša uzticību un to ļaunprātīgi izmantot.

Drošām izvēlēm vajag kvalitatīvas zināšanas – tikai tā mēs varam pasargāt savējos!

“Milzīga nozīme ir pilnvērtīgai veselības izglītībai skolā, jo tieši skola ir tā vieta, kur bērni pavada lielu daļu sava laika. Ikdienā izglītojot gan pedagogus, gan pašus bērnus un jauniešus, diemžēl redzam, ka skolotājiem bieži pietrūkst visaptverošu un padziļinātu zināšanu, lai mūsdienīgā veidā skolēnus izglītotu par fiziskās un garīgās veselības tēmām, jo īpaši tām, kas neaprobežojas ar elementāriem pubertātes, personīgās higiēnas un kontracepcijas jautājumiem,” secina Iveta Ķelle.

Viņa atzīst, ka situācija īpaši pasliktinājusies Covid-19 pandēmijas laikā, kad no skolotājiem tiek prasīta nemitīga pielāgošanās mācību procesam, kas gluži dabīgi neatstāj pietiekami daudz laika, lai pedagogi spētu sagatavot kvalitatīvu un visaptverošu saturu veselības izglītības kontekstā, nemaz nerunājot par pietiekamu stundu apjomu, kurās apspriest skolēnus interesējošos jautājumus. Tāpēc ilgtspējīgs risinājums ir pilnvērtīga veselības izglītība, ko nodrošina tam īpaši apmācīti dažādu jomu eksperti, kuri savu kompetenci nemitīgi papildina atbilstoši Eiropas Savienības un pasaules veselības organizāciju standartiem.

Par biedrību “Papardes zieds”:

Biedrība “Papardes zieds” ir brīvprātīga un demokrātiska sabiedriskā labuma organizācija, kas dibināta 1994. gadā. “Papardes zieds” ir viena no Latvijas lielākajām nevalstiskajām organizācijām, kas veiksmīgi jau daudzus gadus strādā reproduktīvās veselības un tiesību jomā visā Latvijas teritorijā. “Papardes zieds” misija ir panākt, lai Latvijā tiktu īstenotas katra cilvēka seksuālās un reproduktīvās tiesības, lai katram būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi un izvēle tiktu izdarīta, balstoties uz kvalitatīvu informāciju. Vairāk par pilnvērtīgu veselības izglītību var uzzināt te.