Straujais elektroenerģijas cenu kāpums draud ar ekonomisko pandēmiju (10)

Raksta foto
Foto: Shutterstock

Otrdienas rīts nesa vēsturisku rekordu - pēc "Nord Pool" datiem, 7. decembra rītā elektroenerģijas cena Latvijā pārsniedza 1000 eiro par megavatstundu (MWh), tādējādi turpinot jau vairākus mēnešus ilgušo energoresursu krīzi. Kādi tam ir iemesli un kādas nākotnes perspektīvas? 

Lielākais elektroenerģijas tirgotājs "Latvenergo" norāda, ka šajā rudenī un ziemas sākumā ir pamats teikt, ka vienlaikus ir sakrituši visi negatīvie aspekti, kas veicinājuši straujo cenu kāpumu, – zināmais dabasgāzes, CO2 kvotu cenu kāpums, kā arī zemais hidrorezervuāru līmenis Skandināvijas valstīs.

"Šobrīd galvenais iemesls ir saistīts ar ļoti aukstu laika apstākļu iestāšanos ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Skandināvijā - tik straujš temperatūras kritums jau decembra sākumā nav tipisks notikums un attiecīgi tikpat strauji ir pieaudzis elektroenerģijas pieprasījums.

Šādam patēriņa kāpumam kaimiņvalstu elektrības ražotāji nav bijuši gatavi, līdz ar to gan Somijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā elektrības patēriņš ir bijis būtiski augstāks nekā saražotais apjoms.

Savukārt šobrīd vienīgās valstis, kas spēj saražot vairāk elektroenerģijas nekā patērēt, un tātad – to eksportēt, ir tikai Latvija un Norvēģija.

Tādējādi enerģijas iztrūkums ir radījis elektrības cenas kāpumu tirgū - ļoti augstas elektrības cenas ir arī Lielbritānijā, Vācijā, Francijā un citas Eiropas valstīs – diemžēl tas ir arī Somijā un Baltijā," skaidro "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere.

Elektrības cenas biržā šobrīd aizvien pieaug, decembrī sasniedzot augstākos rādītājus visā to vēsturē. 2021.gada pirmajā pusgadā vidējā "Nord Pool" biržas cena par elektroenerģiju Latvijā bija 54,08 eiro par MWh, savukārt otrajā pusgadā (jūlijs – novembris) 106,19 eiro par MWh. Kopumā otrajā pusgadā novērojams cenu kāpums par 96%, salīdzinot ar gada pirmo pusi.

"Biržas cenu pieaugumu elektroenerģijas tirgū ietekmē vairāki faktori. Šobrīd visā pasaulē aktuāla ir patēriņa apjomu atjaunošanās. Būtisks apstāklis ir gāzes un CO2 izmešu kvotu cenu kāpums. Papildus tam šobrīd Latvijā ir iestājies ļoti auksts laiks ar zemu gaisa temperatūru, tāpat kā visā Ziemeļeiropā, kas veicina elektroenerģijas patēriņu.

Līdz ar to Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms ir nepietiekams, lai nosegtu patēriņu. Šo iztrūkumu ir nepieciešams importēt, un Latvija kļūst vēl vairāk atkarīga no citu valstu elektroenerģijas cenām," skaidro "Tet" elektrības biznesa vadītāja Viktorija Ķirsone.

"Eolus" vadītājs Gatis Galviņš norāda, ka straujais cenu kāpums draud ar ekonomisko pandēmiju, kuru nevar atstāt pašplūsmā, jo elektrība ir jebkuras ekonomikas mugurkauls, savukārt jau šā brīža prognozes liecina, ka inflācijas virsotne tiks sasniegta 2022. gada sākumā. Pie šiem apstākļiem ir nepieciešams skaidrs lēmumu pieņēmēju rīcības plāns, lai situāciju līdzsvarotu un nepieļautu uzņēmēju un mājsaimniecību bankrotus.

Svarīgākais
Uz augšu