Ekonomikas ministrs Vitenbergs: “Mājokļu politika budžeta sarunās neguva atbalstu” (23)

Šī gada vasarā Ekonomikas ministrija publicēja izvērtējumu, kurā secināja, ka neviens no iepriekšējā plānošanas perioda (2014–2020) mērķiem industriālajā politikā nav sasniegts. Piemēram, viens no mērķiem bija palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru iekšzemes kopproduktā (IKP) līdz 20%, tomēr salīdzinājumā ar 2011. gadu apstrādes rūpniecības īpatsvars pagājušajā gadā pat pazeminājās līdz 12,2%.

Viens no stratēģiski īpaši svarīgajiem mērķiem bija palielināt investīcijas pētniecībā un attīstībā līdz 1,5% no IKP, tomēr arī šajā ziņā Latvija pakāpās soli atpakaļ. Piemēram, 2011. gadā šo investīciju apjoms bija 0,7% no IKP, turpretī pērn tikai 0,64%. Uz jautājumiem par mērķu nesasniegšanas iemesliem un mācībām, ko Ekonomikas ministrija ņems vērā nākamajā industriālās politikas plānošanas periodā, ministrs atbildēja izvairīgi, atkārtojot jau nospraustos mērķus:

“Iepazīstoties ar to, kas ir darīts, tur būtu jāuzdod jautājumi arī iepriekšējām politiskajām vadībām, kas ir bijuši Ekonomikas ministrijā. Mans pienākums šobrīd ir skatīties uz priekšu, un šī industriālā politika nākamajiem gadiem ir apstiprināta, un par to es nesu atbildību. Galvenais mērķis, uz ko es koncentrējos, tas ir straujš eksporta apjoma pieaugums. (..) Mans uzskats ir, ka mums ir jāvar atvest naudu no ārpuses, kas palīdzētu mūsu sabiedrībai dzīvot labāk un attīstīties mūsu uzņēmējiem.”

Vitenbergs piebilda:

“Bieži vien mēs esam izvirzījuši ambīcijas, kaut kādus nesasniedzamus mērķus, un to mēs redzam, bet, ja tam nav atbilstoši līdzekļi un mūsu uzņēmējiem nav šīs iespējas realizēt, tad no tā nekas nesanāks.

Ir krīzes situācija, bet mēs tajā saskatām iespēju, no šī Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļiem. Tās programmas uzņēmējiem tiešām būs.”

Mājokļu politika

Viena no skaļi sludinātajām ekonomikas ministra prioritātēm ir bijusi mājokļu politika – joma, kas Latvijas politikā ir ilglaicīgi atstāta novārtā. Tomēr, pārskatot nākamā gada valsts budžetu, jaunas finanšu pozīcijas mājokļu politikā neatrast. Tiesa, Ekonomikas ministrija bija iesniegusi divus prioritāro pasākumu priekšlikumus saistībā ar mājokļu garantijas programmu, kā arī pieejamu mājokļu finansēšanas fondu. Tomēr šie priekšlikumi tika iekļauti nevis 2022. gada budžetā, bet gan attiecīgi 2023. un 2024. gada budžetā, kas neliecina par mājokļu politiku kā patiesu prioritāti. Vitenbergs norādīja, ka šie pieprasījumi koalīcijas sarunās atbalstu neguva:

“Mēs ar šo prioritāti startējām budžeta sarunās, taču šis piedāvājums neguva atbalstu.

Mums bija ambīcija sākt šo projektu arī no budžeta līdzekļiem, bet notiek darbs arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Finanšu ministriju, kur mēs izstrādājam ilgtermiņa fondu, kurš būtu veltīts tieši mājokļu būvniecībai, jo ar šiem 42 miljoniem problēmu atrisināt nebūs iespējams.”

Iespējams, daļējs iemesls politiskā atbalsta trūkumam ir Ekonomikas ministrijas vilcināšanās nākt klajā ar nacionālo mājokļu politikas stratēģiju: sākotnēji to bija plānots publicēt šī gada maijā, tomēr tā joprojām nav pieejama.

Zaļais kurss

Pirms aptuveni mēneša ekonomikas ministrs publicēja savu viedokli par Eiropas zaļo kursu jeb mērķi kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu laikposmā līdz 2050. gadam. Ministrs, piemēram, izteica bažas par kūdras nozari, kas var tikt apdraudēta, apelējot pie emisiju samazināšanas mērķa.

Šāda skepse un piesardzība šķiet savāda, ņemot vērā situācijas nopietnību globālās klimata krīzes seku novēršanā. Turklāt Latvijai paveras iespējas kļūt par vadošo valsti pasaulē emisiju samazināšanas jomā un sociāli materiālās infrastruktūras transformācijā. Vitenbergs gan norādīja, ka atbalsta Zaļo kursu, bet vēlas, lai Latvija tiecas sasniegt vidējus rādītājus, nevis cenšas būt pirmrindniekos:

"Es uzskatu, ka Zaļais kurss ir virziens, kurā nepieciešams iet, lai saglabātu mūsu zemi tādu, kāda tā ir, un Latvija šajā ziņā vienmēr ir izturējusies ar lielu atbildības sajūtu. Varbūt pat kaut kādos brīžos pārāk lielas ir bijušas tās ambīcijas. (..) Virknē sadaļu mēs esam pirmajā vietā.

Es negribētu, lai mēs esam tie, kas šobrīd ir pirmrindnieki, kas skrien un uzņemas neizpildāmas lietas, kas varētu būt nevis kā priekšnoteikums attīstībai vai iespējai, bet kas būtu apgrūtinājums mūsu dažādajām tautsaimniecības nozarēm.

Ministrs uzsvēra, ka nav pret Zaļo kursu: Tai ir jābūt iespējai nopelnīt arī mūsu uzņēmumiem, tam ir jābūt arī biznesa stāstam, bet mēs nedrīkstam viņus apgrūtināt ar neizpildāmām prasībām. (..) Ja Eiropas vidējais mērķis atjaunojamiem enerģijas resursiem ir 50% un mēs to ražojam virs 40%, tad skatāmies, lai mēs esam tajā vidējā līmenī."

Ar pilnu sarunas ierakstu var iepazīties Latvijas Radio mājaslapā: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/ierobezojumu-atcelsana-vakcinacijas-ietekme-uz-darba-tirgu.-izva.a152958/