Planēta nav pasargāta no vēl viena globālā sasaluma (11)

Universitātes pētnieki sadarbībā ar kolēģiem no Oldenburgas, Līdsas un Pleimutas universitātes analizēja vulkānisko pelnu un lavas ķīmisko ietekmi uz okeānu, kas noveda pie neatgriezeniskām vides izmaiņām, vēstīts izdevumā “Nature Geoscience”.

Masu izmiršanas ietekmē bojā gāja vairāk nekā 85 procenti okeāna augu un dzīvnieku sugu.

Džeks Longmens, pētījuma vadošais autors no Oldenburgas Universitātes, sacīja, ka globālā sasalšana veidojās no pieaugošā fosfora līmeņa okeānā.

“Fosfors ir viens no svarīgākajiem dzīvības elementiem, kas nosaka to, cik ātri tādi organismi kā jūras aļģes spēj izmantot fotosintēzi, lai pārstrādātu ogļskābo gāzi. Šie organismi eventuāli nokļūst okeānu un jūru gultnēs, bet ogļskābās gāzes līmenis atmosfērā samazinās, izraisot zemes atdzišanu,” sacīja Longmens.

“Mēs pagaidām nezinām, kādēļ izmiršana un sasalšana notika divos atsevišķos posmos ar aptuveni 10 miljonu gadu lielu laika nobīdi. Bija jābūt kādam mehānismam, kas izraisīja fosfora pieaugumu,”

sacīja Toms Gernons, Southemptonas Universitātes asociētais profesors un pētījuma līdzautors.

Zinātnieku grupa secināja, ka notika divi spēcīgi vulkānu izvirdumi, kas skāra mūsdienu Ziemeļamerikas un Ķīnas dienvidu teritorijas. Taču interesanti, ka šie izvirdumi izraisīja ogļskābās gāzes izdalīšanos, kam tieši vajadzētu veicināt planētas sasilšanu.

“Kad vulkānu izvirdumā izveidotais materiāls nogulsnējas okeānu ūdeņos, tas izraisa ķīmiskas reakcijas, tostarp fosfora izdalīšanos. Tādēļ mūsu zinātnieku grupa analizēja jaunākās vulkānu nogulsnes, lai varētu pilnvērtīgi salīdzināt fosfora daudzumu pirms un pēc to saskares ar jūras ūdeni,” sacīja Heilijs Maners, Pleimutas Universitātes organiskās ķīmijas pasniedzējs.

Īsos laika posmos spēcīgi vulkāna izvirdumi var sasildīt planētu līdz ar ogļskābās gāzes izdalīšanos, taču var notikt arī pretējais.

Planēta nav pasargāta no masu izmiršanas un globālā sasaluma arī tālākā nākotnē.

Raksta oriģināls publicēts vietnē "Science Daily".