Lietuvas ministri gatavi atkāpties sankcijām pakļautā "Belarusjkaļij" kravu tranzīta dēļ (3)

Kā vēstīts, jau pirms tam gatavību atkāpties izteica ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kurš ir arī valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" priekšsēdētājs, norādīdams, ka gaidīs premjerministres Ingrīdas Šimonītes lēmumu.

Šimonīte jau paziņojusi, ka lēmumu attiecībā uz abiem ministriem pieņems nākamās nedēļas sākumā "saskaņā ar politiskās atbildības kritērijiem".

Skuodis, kas pašlaik atrodas komandējumā ārzemēs, attālinātā preses konferencē paudis nožēlu par situāciju, atzīstot, ka Lietuvai trūkst pieredzes attiecībā uz šāda apmēra sankcijām.

"Šorīt informēju premjeri, ka esmu gatavs uzņemties atbildību - vienkārši nav izdevies ievērot sankcijas. Lietuvai nav pieredzes attiecībā uz šādām sankcijām, kas saistītas ar tik sarežģītiem līgumiem [starp Lietuvas valsts dzelzceļa kompāniju "Lietuvos geležinkeliai" un "Belaruskaļij"]," sacījis ministrs, kuru šim amatam deleģējusi liberālā Brīvības partija.

Pēc viņa teiktā, šajā situācijā slēpjas "zināmas juridiskās lamatas", un no tās iespējamas divas izejas - lēmums par sankciju ievērošanu jāpieņem vai nu Seimam, vai valdībai.

"Seims varētu pieņemt likumu - tāpat kā gadījumā ar Astravjevcas atomelektrostaciju," norādījis ministrs, atgādinādams par Lietuvas likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijā uzceltās Astravjecas AES un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs. "Alternatīva ir valdības līmeņa risinājums, kas visiem mūsu uzņēmumiem noteiktu par pienākumu nepiedalīties mākslīgā mēslojuma transportēšanā."

Trešdien satiksmes ministrs lūdza valdības komisijai, kas nodarbojas ar stratēģisko uzņēmumu darījumu izvērtēšanu, sniegt atzinumu, vai "Lietuvos geležinkeliai" un pasaulē lielākā kālija karbonāta mēslojuma ražotāja Baltkrievijas valsts uzņēmuma "Belarusjkaļij" līgums atbilst Lietuvas nacionālās drošības interesēm.

Ceturtdien viņš Lietuvas sabiedriskajam radio sacīja, ka Lietuvai var draudēt nopietnas un grūtas tiesvedības, ja tā lauzīs līgumu par "Belarusjkaļij" kravu pārvadājumiem, tādēļ tā "nevar atļauties pieņemt sasteigtus, neizsvērtus un impulsīvus lēmumus", tomēr gadījumā, ja valdības komisija saskatīs līgumā apdraudējumu nacionālajai drošībai, tas tiks lauzts.

Pēc Skuoža sacītā, valsts izskata iespējas samazināt līguma laušanas radītos finansiālos riskus, tikmēr juristi secinājuši, ka finansiālā atbildība par līgumu gulstas uz "Lietuvos geležinkeliai" valdi.

Savukārt "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Mants Bartuška paziņojis, ka kompānijai var draudēt simtiem miljonu eiro liels sods par līguma laušanu. Vienlaikus viņš uzsvēris, ka vienpusēji līgumu var lauzt tikai tad, ja tā lemtu valsts institūcijas.

Viņš norādījis, ka saskaņā ar esošo līgumu insitucionāls lēmums tiktu kvalificēts kā nepārvaramas varas apstāklis, kas ļautu uzņēmumam neciest finansiālus zaudējumus, bet gadījumā, ja valsts dzelzceļa uzņēmumu grupa LTG līgumu lauztu pati, pretējā puse varētu pieprasīt atlīdzināt tai negūtos ieņēmumus un, ja tiesa apmierinātu šo prasību kaut daļēji, uzņēmumu grupai draudētu bankrots.

"Lietuvos geležinkeliai" trešdien pavēstīja, ka caur Lietuvu joprojām tiek vesta "Belarusjkaļij" produkcija, jo ar Baltkrievijas uzņēmuma novembrī veikto priekšapmaksu pietiek, lai segtu dzelzceļa pakalpojumu izdevumus decembrī un, iespējams, daļēji arī janvārī.

Dzelzceļa uzņēmums norādīja, ka par priekšapmaksu informējis Satiksmes ministriju un Ārlietu ministriju.

Savukārt Landsberģis sacījis, ka dzelzceļa uzņēmums informējis Ārlietu ministriju par "Belarusjkaļij" avansa maksājumu septembrī par pakalpojumiem oktobrī, bet ne par maksājumiem, kas notikuši pec tam.

Skuodis tikmēr norādījis, ka līgums starp dzelzceļa uzņēmumu un "Belarusjkaļij" ir konfidenciāls, tomēr viņš pats personiski interesējies, vai līgumu būtu iespējams lauzt un priekšapmaksu atdot atpakaļ.

"Līdz pēdējam brīdim cerējām, ka šo situāciju var atrisināt līguma ietvaros, diemžēl pietrūka laika," viņš sacījis žurnālistiem.

Pēc ministra teiktā, novembra beigās viņš informēts, ka dzelzceļa uzņēmums saņēmis priekšapmaksu par pārvadājumiem pēc 8.decembra.

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas kravu pārvadātājs "LTG Cargo" aplēsis, ka decembrī pārvadās apmēram vienu miljonu tonnu mēslojuma, kas nozīmē, ka caur Lietuvas teritoriju joprojām dienā izbrauks seši līdz deviņi kravas vilcieni.

Arī premjerministre ceturtdien paziņoja, ka valdība meklē iespējas, kā valstij bez būtiskiem zaudējumiem atteikties no līguma starp "Lietuvos geležinkeliai" un "Belarusjkaļij".

"Vēlos uzsvērt, ka ASV sankcijas primāri attiecas uz ASV juridiskajiem subjektiem un tām nav tiešas ietekmes Lietuvā, tādēļ mums jāizskata jautājums par līguma darbību, nevis par sankciju piemērošanu. Tās ir dažādas lietas," viņa sacīja.