5 tendences, kas maina eiropiešu pārvietošanās ieradumus (2)

Paredzēts par prioritāru noteikt neatmaksājama atbalsta sniegšanu projektiem ar lielāko sociālo, vides, ekonomisko un ES pievienoto vērtību un tiešu ietekmi uz darbvietām, izaugsmi un noturību, tostarp izmantojot jaunā Atveseļošanas un noturības mehānisma, ERAF, Kohēzijas fonda un Inovācijas fonda līdzekļus. Tam vajadzētu paātrināt pāreju uz videi draudzīgu pārvietošanos. Jau tagad iezīmējušās vairākas tendences mobilitātes jomā, kas gadu gaitā tikai pieņemsies spēkā.

Mašīnas vietā sabiedriskais transports

Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir paredzējusi panākt, ka 2030. gadā pa Eiropas ceļiem brauks vismaz 30 miljoni bezemisiju transportlīdzekļu, skaidrs, ka ar tiem visiem nepietiks. Tādēļ

cilvēkiem jārēķinās, ka pilsētās par galveno pārvietošanās līdzekli kļūs sabiedriskais transports, velosipēdi un dažādi elektriskie pārvietošanās līdzekļi.

EK paredzējusi īpaši piestrādāt pie ērtu savienojumu veidošanas, lai izkāpjot, piemēram, no vilciena, pasažieris uzreiz varētu iekāpt tramvajā, koplietošanas automašīnā vai noīrēt velosipēdu.

Arī Latvijā ieplānoti vērienīgi uzlabojumi pasažieru pārvadājumu jomā. Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros līdz 2026. gadam ieplānots tiks paplašināta sabiedriskā transporta infrastruktūra Rīgā un Pierīgā.

Vilcieni atdzimst

Kamēr tiek risināts autobusu un automašīnu elektrifikācijas jautājums un meklēta videi nekaitīgāka degviela lidmašīnām, Eiropā paredzēts lielāku lomu pasažieru starppilsētu pārvadājumos piešķirt elektrovilcieniem. Daudzās valstīs jau tagad tiek paplašināti dzelzceļu tīkli, ieviesti ātrāki vilcieni un veidoti izdevīgāki savienojumi.

Ideālā variantā eiropiešiem būtu jāspēj ar dabu maz piesārņojošu elektrovilcienu aizbraukt no ES austrumu robežas līdz tālākajam rietumu punktam.

Tas ļautu vilciena satiksmei kļūt par noderīgu instrumentu ne vien ikdienas mobilitātē, bet arī ceļojumos uz ārzemēm. Tieši tādēļ Baltijā top nozīmīgs projekts starptautiskās savienojamības uzlabošanai Rail Baltica.

Mikromobilitāte

Šis īpatnējais svešvārds tuvākajos gados aizvien uzstājīgāk ienāks mūsu leksikā, jo mikromobilitāte būs pilsētnieku pārvietošanās pamats. Tās definīcija ienes lielāku skaidrību.

Mikromobilitāte ir personiskā transporta veids, kas izmanto ierīces un transportlīdzekļus svarā līdz 350 kilogramiem un kuru energoapgāde, ja tāda ir, tiek pakāpeniski samazināta un izslēgta, sasniedzot noteiktu ātruma ierobežojumu, kas nepārsniedz 45 km/h.

Mikromobilitāte ietver arī tādus tikai ar cilvēka spēku darbināmus transportlīdzekļus kā, piemēram, velosipēdi, slidas, skrituļdēļi un skrejriteņi. Tas tikai nozīmē to, ka pilsētās aizvien mazāk ielas tiks atstātas automašīnām un aizvien vairāk atvēlētas alternatīvajiem pārvietošanās līdzekļiem. ANM ietvaros Rīgā un Pierīgā plānots izveidot piecus maģistrālos velo ceļus, kam jāuzlabo vispārējo satiksmes drošības situāciju. Patīk tas kādam vai nepatīk, Amsterdamas piemērs ar tūkstošiem velosipēdu ielās kādu dienu būs realitāte arī Rīgā.

Bezizmešu auto dīzeļu vietā

Saskaņā ar EK piedāvāto pasākumu paketi Fit for 55 jau 2035. gadā ES teritorijā drīkstēs reģistrēt tikai un vienīgi jaunus bezizmešu transporta līdzekļus. Tas nozīmē, ka klasiskajiem benzīna un dīzeļa spēkratiem nākotnes šajā kontinenta daļā vairs nebūs. Teorētiski ar tiem vēl varēs braukt, taču jau tagad

aizvien vairāk Eiropas pilsētu nosaka ierobežojumus, kas neļauj to centrā iebraukt spēkratiem ar lielu izmešu apjomu.

Tādējādi iedzīvotāji tiek nepārprotami mudināti izvēlēties videi draudzīgāku transportu. Sagaidāms, ka tuvākajos gados tiks atvērtas aizvien jaunas subsīdiju programmas, kas palīdzēs cilvēkiem tikt pie elektroauto vai citiem bezizmešu pārvietošanās transporta līdzekļiem.

Vieda, droša satiksme

Līdz ar 5G mobilo sakaru tīkla attīstību inovācijas ienāks satiksmē. Sākot ar viediem luksoforiem, kas mainīs gaismas signālus atkarībā no auto daudzuma ielās, un beidzot ar viediem sensoriem transporta līdzekļos, kas sazināsies viens ar otru un novērsīs sadursmi, pat ja vadītājs būs aizsapņojies vai nolēmis veikt agresīvu manevru.

Viedās tehnoloģijas arī pildīs ceļu policistu funkcijas,

reģistrējot satiksmes noteikumu ignorētājus, kā arī automātiski izvēlēsies maršrutu uz galapunktu tā, lai ne vien tur ātrāk nokļūtu pasažieri, bet arī nepieaugtu sastrēgumi noslogotākajās vietās.

Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.