/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
Šis rudens un ziemas sākums Austrumeiropas ārpolitikā bijis vētrains. Sākot no Baltkrievijas īstenotā migrantu hibrīduzbrukuma līdz Krievijas spēku koncentrēšanai Ukrainas tuvumā, kas nonākuši arī NATO ārlietu ministru sanāksmes diskusiju epicentrā – darba Latvijas ārpolitikas veidotājiem nav trūcis. 9. decembrī raidījumā “Pasaule kabatā” TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere iztaujāja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču par norisēm Krievijas-Ukrainas attiecībās, rietumvalstu pretreakciju, kā arī Latvijas īstenoto ārpolitiku un ilgtermiņa stratēģiju.
“Krievija redz, ka Ukraina pamazām slīd prom no tās ietekmes,” uzsver Rinkēvičs. Esot skaidri redzams, ka Krievijai ir diezgan liela interese atjaunot kaut ko no Krievijas impērijas vai Padomju Savienības laika teritoriālās ietekmes, taču tas neesot iespējams bez Ukrainas vai vismaz tās daļas.
Ārlietu ministrs norāda, ka šīs provokācijas noteikti ir arī tests rietumvalstu reakcijai mainīgajos apstākļos. Vācijā ir jauna valdība, vēlēšanas gaidāmas arī Francijā, turklāt starptautisko politiku būtiski pārņēmuši arī jautājumi par Covid krīzes risināšanu un Ķīnas ietekmes pieaugumu. “Tas dod Krievijai sajūtu, ka ir vērts pamēģināt,” – pauž Rinkēvičs.
“Mums ir pastāvīgi jāstiprina savas aizsardzības spējas un sabiedroto klātbūtne šeit reģionā,” uzsver ministrs. Viņaprāt Krievijas ārpolitikā nekas fundamentāli nemainīsies, pat ja tā gūtu panākumus esošajā spēlē par ietekmi Ukrainā. Tieši otrādi – panākumi raisītu tikai pastiprinātu vēlmi realizēt vēl citas ieceres.
Runājot par šonedēļ notikušo ASV un Krievijas prezidenta telefona sarunu, ministrs šādu dialogu vērtē pozitīvi. Kaut gan skaidrs atrisinājums attiecību saspīlējumam, protams, neesot rasts. Rinkēvičs uzskata, ka sarunas ir pozitīva liecība par atvērtību diplomātiskajam risinājumam. Tomēr Krievijas lūgtās garantijas, ka Ukraina netiks uzņemta NATO un alianse nepaplašināsies, esot nepārkāpjama robeža.
“Mums ir jādod skaidrs signāls, ka ietekmes sfēru veidošana vai pasaules pārdalīšana nav iespējama, bet dialogs ir iespējams,” norāda ārlietu ministrs.