ASV aicina demokrātiskās valstis paplašināt attiecības ar Taivānu (11)

Tādu paziņojumu ASV izplatīja pēc tam, kad Nikaragva paziņoja par diplomātisko attiecību pārraušanu ar Taivānu Ķīnas interesēs.

ASV Valsts departaments uzsvēra, ka Nikaragvas prezidenta Daniela Ortegas lēmums "nevar atspoguļot Nikaragvas iedzīvotāju gribu", jo nesen notikušās prezidenta vēlēšanas Centrālamerikas valstī bijušas krāpšana.

"Ortegas-Muriljo režīms ir paziņojis par diplomātisko attiecību un oficiālo kontaktu izbeigšanu ar Taivānu, lai gan 7.novembrī krāpnieciskās vēlēšanās nesaņēma mandātu atraut Nikaragvu no Amerikas demokrātiju ģimenes," pausts ASV Valsts departamenta paziņojumā.

"Ar to Nikaragvas iedzīvotājiem tiek atņemts stabils demokrātijas un ekonomikas izaugsmes partneris," tajā lasāms.

"Mēs mudinām visas valstis, kurās demokrātiskām institūcijām, caurskatāmībai, likuma varai un savu iedzīvotāju labklājības veicināšanai ir vērtība, paplašināt attiecības ar Taivānu," mudināja ASV.

Pirms novembrī notikušajām vēlēšanām Nikaragvas varasiestādēs aizturēja gandrīz 40 opozīcijas politiķu, tostarp septiņus prezidenta amata kandidātus, tādējādi praktiski garantējot, ka prezidenta amatā tiek pārvēlēts Ortega, kopā ar savu dzīvesbiedri Rosario Muriljo, kas ieņem viceprezidenta amatu.

Nikaragvas lēmums diplomātiski novērsties no Taivānas, lai veidotu ciešākas attiecības ar Ķīnu nozīmē, ka salai atlikuši tikai 14 diplomātiskie sabiedrotie.

Tas ir diplomātisks panākums Ķīnai, kas mēģina saglabāt Taivānas politisko izolāciju laikā, kad Taibei pastiprina sakarus ar tādiem Rietumu sabiedrotajiem kā ASV.

1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.

Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku. Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.

Ķīna ir pastiprinājusi diplomātisko, militāro un ekonomisko spiedienu uz Taivānu, kopš 2016.gadā Taivānā prezidenta amatā stājās pret Pekinu skeptiski noskaņotā Cai Inveņa.