Digitālās transformācijas priekšnoteikums - gudras investīcijas

“Latvijas digitālā izaugsme atduras pret diviem galvenajiem izaicinājumiem

– pirmkārt, digitālo prasmju iegūšanu ikvienam un, otrkārt, mazo un vidējo uzņēmumu digitalizēšanu. Tas ir pamats, uz kā atsperties, lai spētu darīt un domāt citādi. Pamats, kurā gudri investēt, un tad arī sagaidīsim strauju izaugsmi visās nozarēs un Latvijas ekonomikā kopumā,” norādīja LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Līdzīgi uzskata arī LMT prezidents un LIKTA viceprezidents Juris Binde, kurš atgādināja, ka pirmām kārtām nepieciešams likvidēt digitālo analfabētismu. “Tāpat kā nav iespējams attīstīt sabiedrību bez pamata zināšanām un prasmēm, arī citās jomās digitālā pratība ir vitāli svarīga. Īpaši patlaban, kad notiek ceturtā industriālā revolūcija,

bez zināšanām nākotnes digitālajos džungļos izdzīvošanas iespējas ir mazas.

Arī nozarēm ir jāspēj sadarboties, jo tikai simbiozē iespējams sasniegt rezultātus un aizvest valsti uz augstāku attīstības līmeni,” teica Juris Binde.

Uzņēmuma TET valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks uzsvēra nozares speciālistu zināšanu līmeņa nozīmīgumu. “Mums visiem lielākais izaicinājums ir gudru un kvalificētu darbinieku trūkums. Esošie darbinieki ir gudri, taču viņu ir par maz, tāpēc nepieciešams investēt izglītībā, palīdzēt mācīties nākotnes sasniegumu vārdā. Latvijas IKT nozares spēcīgākās puses ir spēja dinamiski reaģēt, ātri pielāgoties, mēs esam ātrāki, gudrāki un veiklāki, salīdzinot ar Eiropas IKT nozares spēlētājiem, un mums jāturpina izaugsme,” uzsvēra Uldis Tatarčuks.

“Tehnoloģijas ir tikai rīki rezultātu sasniegšanai.

Mūsu uzņēmējiem jākļūst ambiciozākiem, un tad arī atradīsim atbilstošos rīkus, lai panāktu vēlamo. Tehnoloģija nevar būt pašmērķis, ir jāveicina vēlme sasniegt augstākus rezultātus, mainīt kolēģu un klientu ikdienas paradumus un arī iespējas. To var panākt tikai caur organizāciju digitālo transformāciju, nevis esošo procesu digitalizāciju,” norādīja VISMA produktu vadītājs Artūrs Ernštreits.

“Visa pasaule turpina investēt IKT infrastruktūru un risinājumu attīstībā, un Latvija nav izņēmums. Digitālo tehnoloģiju lietotāju prasības pret drošību un kvalitāti pieaug, tomēr organizācijas nereti piemirst, ka digitālā transformācija nav nopērkama vienas nakts laikā. Tāpēc par datu glabāšanu, kvalitatīviem sakariem un drošām, ilgtspējīgām tehnoloģijām jādomā savlaicīgi. Neizlēmībā par to, kādu un cik tehnoloģiski stipru vēlamies redzēt Latviju, organizācijas zaudē efektivitāti, laiku un var pieļaut arī drošības kompromisus,” uzsvēra Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

LIKTA 2021. gada konferences tēma bija Digitālais kompass – kā gudri pārvaldīt IKT investīcijas prasmēs, pārvaldē, infrastruktūrā un biznesā. Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejamas Eiropas Savienības investīcijas vairāk nekā 10 miljardu eiro apmērā, no tiem 600 miljoni eiro tiks novirzīti investīcijām digitālajā jomā. Eksperti, nozares pārstāvji un politikas veidotāji konferencē ne tikai diskutēja par digitālās izaugsmes iespējām un ieguvumiem no tās, bet arī aplūkoja veiksmes stāstus un dažādas starpnozaru sadarbības iespējas.

Kā galvenie viesi uzstājās Eiropas Komisijas digitālās transformācijas direktors Žerārs de Grāfs (Gerard de Graaf), kurš savu runu veltīja Eiropas digitālajai kartēšanai ar uzsvaru uz Latvijas ilgtermiņa digitālo izaugsmi un finanšu instrumentu ietekmi uz to, un British Computer Society prezidents Džons Higinss (John Higgins), kurš runāja par digitālo izaugsmi pandēmijas apstākļos, gudru pieejamo investīciju pārvaldību un klimata pārmaiņu un digitālā trūkuma mijiedarbību. Konferences laikā tika pasniegts arī IKT nozares augstākais apbalvojums – Platīna pele.

LIKTA konferences galvenie atbalstītāji – tehnoloģiju uzņēmumi LMT un Tet, partneri LVRTC un VISMA. Informatīvais atbalstītājs – portāls TVNET.