Pēdējā laikā aizvien skaļāk izskan amatpersonu un ekspertu komentāri par nepieciešamību atkal mazināt budžeta deficītu. Tas liecina, ka nākamā Saeima un valdība būs neapskaužamā situācijā: visticamāk, partiju programmas paredzēs nozīmīgas publiskas investīcijas, bet tehnokrātiskais konsenss vedinās uz pretējo – investīcijas mazināt. Ja politiķi tam pakļausies, varam sagaidīt vēl dziļāku politisko un sociālo spriedzi.

Trauksme par valsts parādu un budžeta deficītu ir bijusi konstanta Latvijas politikas iezīme. Kopš pandēmijas sākuma tā ir pieņēmusies spēkā, jo parāds un deficīts pieaug. Tā kā dzīve pandēmijas apstākļos pamazām kļūst ierasta, parādās arī vēlme atkal normalizēt tautsaimniecības makroekonomisko ietvaru, kas pēdējos trīsdesmit gados ir balstījies vīzijā par minimālu publiskā sektora bilanci.

Latvijā šo vīziju regulāri aktualizē trīs institucionāli spēki, katrs savu iemeslu vadīts.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X