/nginx/o/2019/01/23/11734107t1hcfc7.jpg)
Zemkopības ministrijas (ZM) padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās nevērtē vadošo cilvēku reputāciju un korupcijas riskus - Valsts meža dienesta (VMD) direktorei Ainai Stašānei, kuru amatā iecēla ZM ministrs Kaspars Gerhards, nav izglītības mežzinātnē, savukārt kādreizējā Vides dienesta priekšniece Inga Koļegova VMD strādā kā vecākā eksperte, lai gan stājies spēkā notiesājošais spriedums krimināllietā, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Kā uzsver raidījums, Valsts kanceleja lepojas, ka centralizēti rīkotajos konkursos pēdējā laikā atlasīti vairāk nekā 10 augsta līmeņa tiešās pārvaldes iestāžu vadītāji.
VMD, kur strādā 600 cilvēki, vadītāju konkursā nemeklēja. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards šai amatā iecēla Stašāni, juristi, kuru viņš labi pazīst. Stašāne strādāja Valsts vides dienestā, kas bija padotības iestāde iepriekš Gerharda vadītajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Valsts meža dienesta darbība ir specifiska. Dienests atbild par mežu izmantošanu, var dot un nedot ciršanas un medību atļaujas. Gādā par dabas liegumu ievērošanu un mežu nosargāšanu no uguns nelaimēm.
Stašānei nav izglītības mežzinātnē. Arī prasību pēc piecu gadu pieredzes mežsaimnniecībā Gerhards izņēma no dienesta ģenerāldirektora amata apraksta.
Zemkopības ministra biroja vadītājs stāsta, ka Stašānei ir pieredze valsts pārvaldē un vēlme kaut ko mainīt, tāpēc viņai uzticētas strukturālās reformas dienestā. Šim mērķim Stašāne darbā pieņēma savu kādreizējo priekšnieci Valsts vides dienestā - Ingu Koļegovu. Stašāne stāsta, ka tas bijis saskaņots ar ministru. Un problēmu viņa nesaskatīja arī pret Koļegovu ierosinātajā krimināllietā.
Intervijas brīdī jau divas tiesu instances bija atzinušas, ka Koļegova melojusi par saviem ienākumiem deklarācijā.
Kā atgādina raidījums, pirms mēneša Augstākā tiesa atstāja negrozītu spriedumu Koļegovai, ar kuru viņa atzīta par vainīgu.
Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tikmēr Stašāne vēl uz gadu pagarinājusi līgumu ar vecāko eksperti Koļegovu, piedāvājot viņai dienesta inovāciju un kultūras transformācijas vadītājas vietu.
KNAB vēstulē Rotbergai atbildēja, ka birojs nevērtē personālpolitikas jautājumus un, ka Stašāne pieņemot darbā Koļegovu, nav nonākusi interešu konfliktā.
Lai arī likumi nav pārkāpti, to pašu nevar teikt par politisko kultūru, raidījumam atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs. Tieši politiķi nosaka dienaskārtību, kāda veidā tiek atlasīti un iecelti cilvēki amatos.
Raidījums atgādina, ka Stašānes iecelšana VMD nav pirmais gadījums, kad valsts ierēdņu karjeras pavērsieni sakrīt ar Kaspara Gerharda darba gaitām. Pirms dažām nedēļām vienā no pelnošākajiem valsts uzņēmumiem “Latvijas valsts meži” padomē nomainījās cilvēki – puse no tiem ir Gerharda bijušie padotie.
Lai arī tika rīkots konkurss, un starp prasībām bija arī nevainojama reputācija, vērīgajai komisijai tas paslīdēja garām. Padomē tika iecelts Aivars Tauriņš, kuru par naudas izšķērdēšanu atbrīvoja no “Rīgas mežiem” un par kura laikā slēgtiem neizdevīgiem nomas līgumiem izmeklēšanu sākusi Valsts policija. Konkursa komisijā, kas vērtēja kandidātus, tai skaitā Tauriņa piemērotību amatam, bija arī Gerharda VMD vadītājas amatā ieceltā Stašāne.
Kā atgādina raidījums, lai iekļūtu attīstīto valstu saimē - OECD - Latvija apņēmās stiprināt valsts uzņēmumu pārraudzību. Padomēm būtu jāuzrauga valdes darbs un sabiedrības interešu ievērošana.