700 piejūras ciemata iedzīvotāji var zaudēt mājas klimata pārmaiņu dēļ (9)

2014. gadā vietējās varas iestādes definēja Fērbornu kā pirmo Lielbritānijas piekrastes apdzīvoto vietu, kuras pastāvēšanu apdraud jūras līmeņa celšanās, ekstremālas vētras un plūdi.

Iespējams, jau pēc 40 gadiem vairumam iedzīvotāju būs jāpārceļas uz citiem mājokļiem.

Tātad 2056. gadā dzīvot Fērbornā vairs nebūs droši. Kopš vietvaras oficiālā paziņojuma mājokļu cenas ir krasi samazinājušās, toties mediju uzmanība ir tikai pieaugusi.

Stjuarts Īvs piejūras ciematā dzīvo jau 26 gadus, taču pēdējos septiņos gados tā arī nav saņēmis atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.

“Kad mums pirmo reizi paziņoja, ka Fērborna applūdīs, tās bija katastrofālas ziņas. Tas nozīmē, ka visa iedzīve, viss mūža darbs būs palaists vējā,”

sacīja Stjuarts, kuram ciematā pieder treileru parks. “Lielākā daļa cilvēku, kuri iegādājas īpašumu, cer, ka nākotnē tā vērtība tikai augs. Bet mums būs gluži otrādi.”

Velsas ciemats ir īpaši “uzņēmīgs” pret dažāda mēroga plūdiem, vēsta Velsas dabas resursu pārvalde, kuras pārziņā ir aizsargāt piekrastes teritorijas.

Fērbornu dibināja 1850. gadā, taču piejūras augsne ir bagāta ar viegli šķīstošiem sāļiem. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmē 2100. gadā jūras līmenis varētu būt pakāpies par vienu metru, kas nozīmē papildu drošības pasākumus ciemata iedzīvotājiem.

Tas ir dārgs process, un aizsardzības izmaksas kādā brīdī varētu kļūt pārāk augstas, bet vietējos šie faktori nebiedē.

Alans Džonss, vietējā zivju veikaliņa pārdevējs, neplāno pārcelties, kamēr nebūs savām acīm redzējis, kā ūdens pārklāj ciemata ielas un pagalmus.

Bekija Oflende nesen pasākusi nomāt viesnīcu “Glan Y Mor” un, kā daudzi citi, cer, ka līdz 2054. gadam Fērborna tomēr būs relatīvi droša vieta, kur dzīvot.

Stjuarts nav noskaņots tik optimistiski un skeptiski raugās uz alternatīvām mājokļu iespējām. “Tajā visā ir iesaistītas cilvēku emocijas un liels cilvēcisks zaudējums,” saka Stjuarts.

Raksta oriģināls publicēts vietnē “Euronews”.