Vēstniece aicina Latvijas iedzīvotājus pieminēt 40.gadadienu kopš karastāvokļa ieviešanas Polijā (5)

Vēstniecībā atzīmēja, ka 1981.gada 13.decembrī Polijā tika ieviests karastāvoklis, savukārt uz Polijas pilsētu ielām izbrauca tanki un sākās masveida opozīcijas darboņu aresti. Pēc vēstnieces paustā, šajā dienā tika sagrautas cerības, ko deva Jāņa Pāvila II svētceļojums uz dzimteni un sabiedriskās kustības "Solidaritāte" rašanās, kas sapulcināja savās rindās vairākus miljonus cilvēku.

"Komunisti negribēja un nespēja dalīties ar varu.

Karastāvoklis bija represiju laiks, kad cieta miljoniem poļu un tika izlietas upuru asinis, tai skaitā arī "Solidaritātes" kapelāna, priestera Ježija Popeluško asinis, kuru nogalināja komunisti. Taču, kad komunistiskās partijas pirmais sekretārs Vojcehs Jaruzeļskis pirms četrdesmit gadiem ieviesa karastāvokli, viņš nevarēja paredzēt, ka tas kļūst par komunistiskās iekārtas gala sākumu Eiropā," uzsvēra Polijas vēstniece Latvijā.

Karastāvokli, kas stājās spēkā 1981.gada 13.decembrī plkst.0.00, ieviesa toreizējais komunistiskā režīma vadītājs ģenerālis Jaruzeļskis.

Operācijā, kuras mērķis bija satriekt neatkarīgo arodapvienību "Solidaritāti" un citas antikomunistiskās organizācijas, piedalījās 8000 karavīru, 30 000 policistu un Motorizētās pilsoņu milicijas rezerves (ZOMO) kaujinieku, kuru rīcībā bija 1750 tanki un 1900 bruņutransportieru.

Lai gan kopējais upuru skaits skaidri nav zināms, tiek lēsts, ka no komunistiskā marionešu režīma slepenpolicijas rokas, ielu sadursmēs un vēlākajās represijās gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēku.

Karastāvoklis tika ieviests 16 mēnešus pēc "Solidaritātes" dibināšanas, un tobrīd tās rindās jau bija gandrīz desmit miljoni cilvēku. Jaruzeļskis vēlāk apgalvoja, ka karastāvoklis ticis ieviests, lai izvairītos no neizbēgamās padomju invāzijas, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka tas ir tikai mēģinājums izvairīties no atbildības.

Kā liecina atklātībā nonākušie dokumenti, gadu iepriekš, 1980.gada decembrī, kā arī 1981.gada martā patiesi pastāvējuši PSRS militārā iebrukuma draudi, taču 1981.gada decembrī tiešu draudu nav bijis.

Pirmsākumi sveču iedegšanai meklējami vēl 1981.gada 23.decembrī, kad toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans mudināja to darīt amerikāņus, tādējādi izrādot savu atbalstu poļu brīvības cīņai.