Kā mākslinieks leģendārais Mikelandželo vēsturē atstājis neizdzēšamas, milzīgas pēdas, tomēr reālajā dzīvē viņa pēdas bijušas visai mazas – tāpat arī viņa augums.
Mākslas gigants Mikelandželo patiesībā bijis visai īss (2)
Itālijas zinātnieki izpētīja trīs apavus, kas atrasti Mikelandželo mājā, kur viņš aizvadīja savas dzīves pēdējos mirkļus. Tiek uzskatīts, ka apavi piederējuši izcilajam renesanses māksliniekam. Ādas kurpju pāris un viena ādas čība (otra čība tika nozagta 1873. gadā) pašlaik atrodas Mikelandželo muzejā Florencē.
Šis pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Anthropologie” ir zinātnieku pirmais mēģinājums aplēst mākslinieka augumu, balstoties uz kāda personīga objekta, piemēram, kurpes, izmēru. Tādā veidā pētniekiem izdevās noskaidrot, ka Mikelandželo, lai arī gigants mākslā, tomēr augumā bija visai īss, proti, viņa augums bija vien 1,60 metri.
Lai arī mūsdienās pieaugušam eiropietim tas patiešām nav daudz, tomēr Mikelandželo dzīves laikā (1475 – 1564) tāds augums nebija nekas neparasts.
Lai nonāktu pie Mikelandželo auguma aplēsēm, zinātniekiem bija jāizmēra mākslinieka kurpes un tad jāaprēķina pēdas forma un augstums. Iegūtie izmēri pēc tam bija jāsalīdzina ar Mikelandželo izskatu, kuru aprakstījis 16. gadsimta mākslinieks un mākslas vēsturnieks Džordžo Vazāri. Viņš rakstīja, ka Mikelandželo bija “plecos plats”, tomēr pārējais viņa ķermenis bija “proporcionāli nedaudz slaids”, savukārt viņa augums bija vidējs.
Visām trīs kurpēm ir līdzīgs izmērs, kas liecina to, ka tās valkājis viens cilvēks. Protams, lai arī tiek plaši uzskatīts, ka tie ir Mikelandželo apavi, tomēr pastāv iespēja, ka tās valkāja kāds cits cilvēks Mikelandželo mājās, piemēram, kāds ģimenes loceklis.
Savas dzīves nogalē Mikelandželo veselība bija ļoti slikta. Visticamāk, viņš sirga ar podagru, bija saindējies ar svinu un cieta no artrīta rokās, vēstīts izdevumā “Live Science”.
Tā kā Mikelandželo atliekas nav izraktas un analizētas, zinātniekiem ir grūti būt pilnīgi drošiem par mākslinieka stāvokli nāves brīdī 88 gadu vecumā. Tomēr tādi pētījumi kā šis var palīdzēt aizpildīt vismaz dažus robus zināšanās par mākslinieka dzīvi mūža nogalē.