Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas birojs šovasar ieteicis neatbalstīt Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Baltkrievijā ražoto minerālmēslojumu.
Portāls: Lietuvas prezidenta birojs ieteicis nevērst sankcijas pret Baltkrievijas minerālmēslojumu (1)
To apliecina jūnijā notikusi sarakste starp prezidenta pārstāvjiem un Ārlietu ministriju, ko pirmdien publiskojis ziņu portāls "Delfi.lt".
"Ļoti slikta situācija ir ar sankcijām pret Astravjecu [Baltkrievijā uzcelto Astravjecas atomelektrostaciju], jo procedūras nokavētas. Savukārt runājot par mēslojumu, mēs visupirms panāksim zaudējumus savam biznesam, bet Baltkrievijas uzņēmumu pārņems krievi. Mēģināsim aizstāvēt LT [Lietuvas] intereses!” rakstījusi prezidenta padomniece Asta Skaisgirīte.
"Mēs nevēlamies bloķēt visas nozaru sankcijas, vienīgi gribam mēslojumu ārā, Astravjecu iekšā," citēta vēl viena vēstule, kas parakstīta tikai ar vārdu Skirmante - kā spriež portāls, visticamāk, tā bijusi prezidenta ārpolitikas grupas padomniece Skirmante Straigiene.
Dažas dienas vēlāk Nausēdas padomnieks Darjus Kuliešus atklātībā paziņojis, ka prezidents atbalstīs ES vienošanos par nozaru sankcijām pret Baltkrieviju neatkarīgi no tā, vai šī vienošanās ietvers mēslošanas līdzekļu eksportu.
Prezidenta birojs komentārā portālam uzsvēris, ka iekšējās darba sarakstes fragmenti neatspoguļo galīgo kopējo nostāju, kas saskaņota ar valdību, savukārt Ārlietu ministrija "Delfi.lt" publiskoto informāciju nav komentējusi.
Šī sarakste notikusi laikā, kad ES lēma par aizliegumiem importēt no Baltkrievijas naftas produktus un kālija mēslojumu. Galu galā tika nolemts noteikt sankcijas daļai produktu, bet ne līgumiem, kas jau stājušies spēkā.
Kā ziņots, 8.decembrī stājās spēkā ASV sankcijas pret Baltkrievijas kālija mēslojuma ražotāju "Belarusjkaļij", taču šā uzņēmuma kravu tranzīts caur Lietuvu netika pārtraukts. Noskaidrojies, ka Baltkrievijas valsts uzņēmums novembrī veicis priekšapmaksu Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" un ar šo summu pietiek, lai tas turpinātu "Belarusjkaļij" kravu pārvadāšanu decembrī, janvārī un februārī. Kā sacījis "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Mants Bartuška, par līguma laušanu uzņēmumam varētu draudēt simtiem miljonu eiro sods.
Lietuvas valdība paziņojusi, ka meklē veidus, kā valsts dzelzceļa kompānijai lauzt līgumu par "Belarusjkaļij" kravu transportēšanu, vienlaikus uzsverot, ka ASV sankcijas tieši neizliedz mēslojuma tranzīta kravu plūsmu caur Lietuvu.
Uzņemoties atbildību par to, ka "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu nav pārtraukts, Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis un satiksmes ministrs Marjus Skuodis iesnieguši atlūgumus.