Vai tu esi kādreiz stāvējis uz balkona, pārliecies pār margām un domājis: “Ja es gribētu, vai es varētu nolēkt lejā?” Vai, piemēram, tu stāvi aizas malā, baudi skatu, jūties labi, bet tad prātā pēkšņi iešaujas doma par to, cik viegli būtu vienkārši mesties aizā. Kā izrādās, šādas domas nav nekas neparasts.
Kāpēc mēs reizēm jūtam dīvainu vēlmi izlēkt pa logu? (8)
Šī sajūta mēdz būt īsa, parādās pilnīgi no zila gaisa un bieži ir saistīta ar domām par nolēkšanu no kādas augstas vietas vai mešanos zem braucošas mašīnas vai vilciena riteņiem. Tā ir arī daudz izplatītāka, nekā varētu domāt. Patiesībā tā ir tik izplatīta, ka Francijā tai pat ir sava definīcija: “l'appel du vide”. Burtiski tulkojot latviešu valodā: “tukšuma aicinājums”.
Lai arī daudzi cilvēki ir piedzīvojuši šo sajūtu, tomēr šis fenomens nav daudz pētīts. Kas pētniekiem ir zināms par šo “tukšuma aicinājumu”, ko nereti dēvē arī par “augstuma fenomenu”?
Kā vēstīts vietnē "Live Science", pirmais nozīmīgais šā fenomena pētījums tika publicēts 2012. gadā zinātniskajā žurnālā “Journal of Affective Disorders”. Pētījumā tika aptaujāts 431 students, no kuriem vairāk nekā puse bija vismaz reizi savā dzīvē pieredzējuši šo fenomenu. Jāpiebilst, ka šiem studentiem nebija nekādas pašnāvnieciskas tieksmes vai domas par pašnāvību. Savukārt no studentiem, kuri bija domājuši par pašnāvības iespējamību, šo fenomenu bija piedzīvojuši 75%.
Šis pētījums pirmo reizi parādīja, ka nepastāv noteikta saikne starp pašnāvnieciskām domām un “tukšuma aicinājuma” pieredzēšanu. Gluži otrādi – pētījums parādīja, ka pastāv skaidra atšķirība starp indivīda iztēlošanos nolecam no kādas augstas vietas un vēlmi to tiešām izdarīt.
Iepriekš pētnieki domāja, ka šī sajūta varētu būt pārprasts drošības signāls, kad mēs nepareizi interpretējam smadzeņu signālu, kas liek mums izvairīties no briesmām. Liekas, ka pētījumi to apstiprina. Tiesa, vairāk šo sajūtu piedzīvo cilvēki, kuri cieš no trauksmes.
Cita teorija vēsta, ka “tukšuma aicinājums” varētu būt cilvēka zemapziņas mēģinājums likt cilvēkam vairāk novērtēt to, ka viņš ir dzīvs.
2020. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “BMC Psychiatry”, pētīts, vai “tukšuma aicinājumu” biežāk piedzīvo cilvēki ar pašnāvnieciskām domām nekā tie, kuriem šādu domu nav. Pētījumā atklājās, ka tie cilvēki, kuri bija pieredzējuši pašnāvnieciskas domas, arī biežāk pieredzēja “tukšuma aicinājumu”. Tomēr pētnieki uzskata, ka tas neparāda saikni starp šo fenomenu un vēlmi izdarīt pašnāvību.
“Izskatās, ka šī sajūta ir zināma daudziem cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai viņiem ir pašnāvnieciskas tieksmes un trauksme,” rakstīja pētnieki.