Daudzi jau šobrīd aktīvi gatavojas nākamajām parlamenta vēlēšanām, kuras notiks 2022.gada oktobrī. Atsevišķi politiķi izmanto pandēmiju un valdības ne vienmēr veiksmīgo vai saskanīgo stratēģiju tās apkarošanā, bet vai šādi saukļi ir ilgtspējīgi un noturēs elektorāta uzmanību līdz pat oktobrim? Politologs un LU Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds skaidro, ka 14. Saeimas vēlēšanas pavisam noteikti būs interesantas un nesīs pārmaiņas Latvijas politiskajā ainavā.
Latvijas politiskās skatuves izmaiņas - 14. Saeimas vēlēšanas
Kā norāda Rozenvalds, nākamā gada Saeimas vēlēšanas noteikti nesīs pārmaiņas Latvijas politikā. “Es nevaru galvot, ka šīs pārmaiņas visiem būs patīkamas, bet tādas noteikti būs.”
Tāpat profesors spriež, ka pēc vēsturiski zemākās dalības pašvaldību vēlēšanās, kuras notika šī gada vasarā, Saeimas vēlēšanās nobalsojušo procents varētu pat pieaugt.
“Tas ir tikai minējums, bet vismaz pagaidām šķiet, ka Saeimas vēlēšanās varētu piedalīties daļa no tiem iedzīvotājiem, kuri to līdz šim atteicās darīt,” secina Rozenvalds. Viņa ieskatā, tas ir saistīts ar aktīvo populistu darbību pēdējo mēnešu laikā, pieņemot, ka līdz vēlēšanām aktivitāte tikai pieaugs.
Viņš arī piezīmē, ka manāmas pazīmes, ka, īpaši jaunveidotās partijas, arvien attālinās no klasiskā šķēluma starp latviešiem un krievvalodīgajiem, jo šāda pozīcija vairs nav pietiekami efektīva. “Cilvēki pievērš mazāk uzmanības šim jautājumam un arvien vairāk domā, ko partija var paveikt, nevis vai tā pārstāv konkrēti vienu vai otru sabiedrības grupu.”
Tomēr profesors uzsver, ka šobrīd vēl ir pāragri kaut ko prognozēt. Līdz vēlēšanām vēl ir 10 mēneši, kas nozīmē, ka var gadīties jaunas, iepriekš neparedzētas situācijas,
kuras varētu potenciāli ietekmēt gan priekšvēlēšanu kampaņas, gan vēlēšanu rezultātus kopumā.