Nezūdošais ļaunums politikā jeb korupcija

Tauriņa nosauc vairākas lietas, kurām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība korupcijas apkarošanas jomā Latvijā 2022.gadā.

"Būtiski ir spēcināt Latvijas tiesu sistēmas, prokuroru un izmeklētāju kapacitāti ar korupciju saistīto noziegumu atklāšanā, izmeklēšanā un notiesāšanā," min Tauriņa. 

Tāpat viņa norāda, ka Saeimai 2022. gadā ir jāpieņem Interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības likums. "Pēdējo divu gadu laikā Saeima kopā ar partneriem un nevalstisko sektoru pie šī likuma izstrādes ir daudz strādājusi, politiskā griba un atbalsts no valsts pārvaldes kopumā ir bijis, arī NVO sektors ir sniedzis komentārus un paudis savu gribu."  Saskaņā ar viņu likuma nepieņemšana rezultētos ar to, ka partneri būtu vīlušies un parādītos neticība likumdevēja gribai veicināt atklātību par lobēšanas aktivitātēm.

Tāpat sabiedrībā valda neuzticība valsts varai, un COVID-19 laiks uzticību mazinājis vēl vairāk. Lai to vairotu, "Delna" 2022. gadā mudinās Saeimu izskatīt iniciatīvu par Saeimas revīziju, par kuru manabalss.lv platformā savāca vairāk nekā 10 000 balsu un kura šobrīd ir nozudusi Saeimas Juridiskās komisijas atvilktnēs.

"Lai gan atzinīgi vērtējams darbs pie trauksmes cēlēju regulējuma, saglabājas bažas par regulējuma efektīvu darbību," min Tauriņa. 

Informētība par trauksmes celšanas procesu un principiem saglabājas zema ne vien plašākā sabiedrībā, bet arī valsts sektorā nodarbināto starpā. Turklāt ziņošanu ietekmē arī sabiedrības neuzticība valsts varai un spējai trauksmes celšanas ziņojumus izskatīt un novērst nejēdzības. 

Tauriņa arī norāda, ka 2022. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājiem beidzas amata pilnvaru termiņš. Ņemot vērā iestāžu nozīmi kopējā korupcijas apkarošanas ainā, būtiski ir sekot līdzi šo iestāžu vadītāju izraudzīšanai.